9. februārī Ilūkstes 1. vidusskolā absolventu lekciju ciklā „Ilūkste var!” skolēnus un skolotājus uzrunāja Latvijas Katoļu Baznīcas arhibīskaps Rīgas metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Ekselence dalījās atmiņās un pamatoja savu izvēli kļūt vispirms par inženieri, vēlāk - par priesteri.
„Pirms 45 gadiem iestājos Ilūkstes 1. vidusskolā, nomācījos šeit 3 gadus. 10. klasē paņēmu grāmatu ar visām augstskolām un profesijām un izrakstīju desmit specialitātes. Tad svītroju pa vienai laukā. Bija palikušas tikai divas -- fizika un roboti jeb mākslīgais intelekts. Man bija labs fizikas skolotājs Jankovičs, viņš prata ieinteresēt mācīties fiziku. Es gribēju saprast, kā radusies pasaule. Tomēr es izvēlējos robotus un kibernētiku,” stāstīja arhibīskaps.
Z.Stankevičs pastāstīja, kādu rūdījumu viņam devušas studijas Rīgas Politehniskajā institūtā un inženiera darbs un kā viņš pēc 12 meklējumu gadiem sadzirdējis aicinājumu uz priesterību. „Kādu rītu pamodos ar domu -- Dievs ir. Es gribēju viņu iepazīt. Turpināju jogas vingrinājumus -- pareizi elpoju, stāvēju uz galvas. Bet jo vairāk meklēju, jo Dievs kļuva tālāks. Iestājās krīze. Reiz es braucu uz Siguldu un satiku kristīgās grupas jauniešus, kuri runāja par Logosu -- vārdu no Jāņa evaņģēlija 1. nodaļas. Mēs visu dienu pavadījām sarunās par Dievu. Es sāku apmeklēt kristīgo grupu. Grupas vadītājs man teica, lai par skolotāju izvēlos Jēzu Kristu, kurš palīdzēs iepazīt Dievu. Inženiera darbs tomēr man nenesa to laimi, pēc kuras ilgojās sirds. Es turpināju jautāt Dievam, kāds ir mans īstais aicinājums?
Kā arhibīskaps atrada savu dzīves aicinājumu, lasiet 16. februāra numurā.
