Saskaņā ar Valsts valodas centra (VVC) datiem, pērn situācija valsts valodas lietošanas jomā esot nedaudz uzlabojusies, taču pārkāpumu joprojām ir daudz.
VVC Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna atzīst, ka tiek saņemtas dažādas sūdzības, bet visbiežāk par valsts valodas nelietošanu saziņā ar patērētājiem.
„Ņemot vērā, ka ikdienā mēs visi apmeklējam veikalus, sūdzības visbiežāk ir par pārdevējiem. Joprojām netiek nodrošināts pilnīgs tulkojums preču marķējumā, un šī problēma ir vienlīdz samilzusi visā Latvijā. Taču valsts valodu nelieto dažādi darbinieki. Pārkāpumi ir sastopami gan publiskajā, gan privātajā sfērā,” saka S. Pāvulēna. Viņa atzīst, ka pēdējos divos gados esot samazinājies pieņemto lēmumu skaits administratīvo pārkāpumu lietās, jo gadījumos, kad pārkāpumu pieļāvusī persona izprot kļūdu un nekavējoties to labo, centrs var neuzsākt lietvedību un nepiemērot sodu. Pērn VVC izveidota jauna institūcija - Valsts valodas centra sabiedriskie palīgi, kuru funkcijās ietilpst publiskās informācijas tekstu izvērtēšana atbilstoši latviešu literārās valodas normām un ieteikumu sniegšana konstatēto neatbilstību novēršanai, kā arī konsultāciju sniegšana latviešu valodas lietošanas jautājumos. „Sabiedriskajiem palīgiem ir dots uzdevums savas pārraudzības reģionā apzināt situāciju valsts valodas lietošanas jomā un ziņot centra amatpersonām par konstatētajām nepilnībām. Pašlaik centrā darbojas deviņi sabiedriskie palīgi. Daugavpilī šāda palīga pašlaik nav, taču Rēzeknē darbojas Artūrs Viļums,” stāsta S. Pāvulēna.
Gadiem ilgi viena no Daugavpils problēmām ir pilsētas domē ievēlēto deputātu valsts valodas zināšanas. Daugavpilī valsts valodas lietojums ir pārbaudīts vairākiem domes deputātiem. Pašlaik ir uzdots uzlabot valsts valodas lietojumu diviem deputātiem.
Visu rakstu lasiet 26. februāra numurā.
