Vaboles Skrindu dzimtas muzeju no 26. februāra rotā finiera čemodāns, pilns ar melnbaltām fotogrāfijām. Katra no tām ir mazs dokumentāls stāsts par Vaboles, Līksnas, Kalupes un citu pagastu ļaudīm, kā viņi dzima, tika kristīti, gāja skolā, strādāja uz lauka, laulājās, svinēja spāru svētkus un jubilejas. Fotogrāfiju autors ir vabolietis Jānis Mendriks (1927 -- 1998). Viņa izstāde, ko atklāja februāra nogalē, ir fotogrāfa meitas Rutas Frēlihas ar ģimeni, Skrindu dzimtas muzeja direktores Annas Lazdānes un Vaboles pagasta pārvaldes veltījums Latvijai 100 gadu jubilejā.
Ruta bija atlidojusi no Vācijas, lai atklātu izstādi. Viņa stāsta, ka bijusi tēva mīļākā meita, bijusi līdzās, kad tētis devās kinomehāniķa gaitās un iemēģināja jauno automašīnu. Pateicoties tēta prasmei iedvesmot darīt neiedomājamas lietas, Ruta pati ieguva šofera tiesības. „Tētis bija populārs fotogrāfs un ballīšu muzikants. Viņam toreiz bija neliels fotoaparāts „Smena”. Tētis bildēja, kā kombains kuļ uz lauka, kā jaunieši dejo pirmo valsi un kā zirgs ganās pļavā. Viņš ir fotografējis gandrīz visas kāzas, ka notika Vabolē un tuvākajā apkārtnē. Kad tēti uzaicināja muzicēt kāzās, viņam sanāca divkāršs darbs -- spēlēt akordeonu un fotografēt. Paldies Annai Lazdānei, kura piekrita izstādīt tēta čemodānā sakrātās fotogrāfijas. Vabolieši un ciemiņi tēta bildēs noteikti ieraudzīs sevi vai savus vecākus, vecvecākus vai kaimiņus un draugus. Es priecājos, ka tēta izstādi redzēja arī mani bērni un mazbērni, vīra māsas. Uz Vāciju aizceļos izstādes atklāšanas fotogrāfijas un A. Lazdānes dāvinātā rudzu maize. Atmiņas par vecākiem jātur svētā piemiņā. Kad iesēžos mašīnā, iedomāju par tēti, kā viņš mācīja savaldīt stūri. Par visu jābūt pateicīgiem,” „Latgales Laikam” teica R. Frēliha.
Visu rakstu lasiet 4. marta numurā.
Komentāri