Kraujas ciemā esošo seno Hoftenbergas parku, kas reiz bijis izcils ar saviem dendroloģiskajiem stādījumiem, par ainavisku jau sen vairs nevar nosaukt. Sagāzušies svaigi un puslīdz satrunējuši koki, krūmi, atkritumi – tāda aina paveras parkā, kas kalpo vien suņu izvešanai pastaigā, jo citādi te nav vēlmes spert savu kāju.
Deviņdesmito gadu sākumā dabas parka „Daugavas loki” pirmais direktors Roberts Kudiņš kopā ar Daugavpils Universitātes studentiem parkā sarīkoja talku, izcērtot krūmus, novācot kritalas un izveidojot pastaigu takas. Kopš tā laika praktiski vairs nekas netiek darīts, vien ik pa laikam lielajā pavasara talkā vietējie entuziasti attīra nelielu placi pie ieejas parkā, taču drīz vien arī šie pūliņi izrādās veltīgi.
Blakus parkam jau pirms gadu desmitiem iekopti mazdārziņi, kas stiepjas gar samērā stāvo kraujas malu pārsimts metru garumā. Šajā pusē mēdz uzturēties vien ļaudis, kas rušinās savos dārziņos. Gadiem ejot, dažs ievērojis, ka stāvais krasts, kam par godu ciems ieguvis pašreizējo nosaukumu, pamazām sāk slīdēt lejā. Šo augsnes erozijas procesu uzskatāmi nodod milzums kritušu koku, kas izgāzušies ar visām saknēm. Parkā atklājas jau pirms daudziem gadiem sācies krasta nogruvums, kas ar katru gadu palielinās. Vietumis koki ir aizķērušies ar saknēm, izmisīgi cenšoties noturēties kraujas malā, taču spēcīgāka vēja pūsma tos tāpat noliec nogruvuma virzienā.
Visu rakstu lasiet 15. aprīļa numurā.
