„Dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoju,” tā savu dzīvi ar dziesmas vārdiem raksturo Daugavpils Universitātes Fizikas katedras docents, fizikas doktors un visvecākais kora „Latgale” dziedātājs, tenors Amandis Podiņš, kurš nesen nosvinējis savu 80. dzimšanas dienu. Nozīmīgajā dzīves jubilejā viņš saņēma dāvanā Daugavpils s domes Goda rakstu un sudraba Goda zīmi. Jubilārs pajoko, ka gluži kā Raimonds Pauls uz to esot gaidījis 80 gadus.
Amandis Podiņš stāsta, ka mūzika viņu pavadot kopš agras bērnības, kad dziedājis, ganos iedams. Tad varējis izdziedāties no sirds, jo neviens viņu uz lauka neesot dzirdējis. Jaunībā viņam paticis klausīties mūziku lauku zaļumballēs, bet tāda nopietnāka dziedāšana sākusies studiju gados, kad Amandis ar savu dzīvesbiedri Liliju iesaistījās Staņislava Broka izveidotajā korī „Daugava”. Ar kori apbraukātas daudzas valstis un pabūts arī Vissavienības festivālā Maskavā, kur izcīnījuši laureātu goda nosaukumu. Pirms daudziem gadiem, Terēzijas Brokas pierunāts, Amandis Podiņš sācis dziedāt korī „Latgale” un paliek uzticams šim kolektīvam joprojām, neskatoties uz lielo gadu nastu, jo tenori korī esot liels deficīts. Došanās uz mēģinājumiem un pats dziedāšanas process ar gadiem kļuvis par dzīves nepieciešamību. „Galvenais, lai repertuārā būtu skaistas dziesmas, ko pašam patiktu dziedāt, citādi tāda gaudošana vien sanāk,” smejas Amandis.
Paralēli viņš nodarbojas ar zinātnisko darbu fizikas lauciņā, māca studentus un veltī laiku savai mazmeitai Katrīnai Luīzei, kura šogad pabeigusi pirmo klasi un pavada vasaras brīvlaiku pie vecvecākiem. Amandis jautri stāsta, ka pirmo dziesmu viņai dziedājis „Aijā žūžū, lāča bērni”, kas mazmeitai gan nav īsti patikusi, toties viņa uzreiz pieklususi. Mazmeita apgūst kokles spēli, un šovasar to paņēmusi līdzi, tāpēc dažreiz vakaros abiem sanākot kopīga muzicēšana.
Visu rakstu lasiet 8. jūlija numurā.
