Daugavpils cietokšņa sikspārņi, kas mīt vienā no lielākajām kolonijām Baltijas reģionā, kopskaitā ap 700 piecu sugu īpatņi, pošas ziemas guļai. To 1. oktobrī sikspārņu novērošanas sezonas noslēguma pasākumā pasludināja biedrības „Sikspārnis” pārstāvji Viktors Gallers un Ainārs Pankjāns.
Lai gan tovakar pašus sikspārņus nevarēja apskatīt, jo cilvēks var iztraucēt viņus brīdī, kad jādodas ziemas miegā, tomēr cietokšņa apmeklētāji, lielākoties bērni un viņu vecāki, šos nakts lidoņus iepazina Sikspārņu centra ekspozīcijā. Ainārs pastāstīja: „Kad sikspārnis ziemā guļ, ķermenim ir tāda pati temperatūra, kā telpā. Tāpēc uzkrātās tauku rezerves ir glābiņš no nāves. Kad cilvēks iztraucē ziemas miegu, sikspārnim ir jātērē šīs rezerves, lai gan viņš tās ir sakrājis pārziemošanai.”
Tāpat Ainārs un Viktors, izrādīdami centru, pastāstīja par Daugavpils cietokšņa sikspārņiem un citām dabas vērtībām, to starp vairogvēzi. Tas ir dzīvojis vēl dinozauru laikos, turklāt pirms izšķilšanās vismaz 20 gadus var dzīvot olā. Sikspārņu centrā apskatāma arī sikspārņu tematikas pastmarku kolekcija un biologa darba rīki, ko izmanto pētījumos dabā.
Pēcāk sikspārņu draugi, izkrāsojuši Natālijas Bondarčikas zīmēto krāsojamo grāmatu, salocījuši sikspārņa origami, nofotografējušies ar milzu sikspārni un piedzīvojuši virtuāli, kā sikspārņi ķer kukaiņus, devās izzinošā pārgājienā pa vaļņiem. Kamēr Ainārs ar sietiņu zvejoja kukaiņus (tovakar ķērās tikai ūdensblaktis) un stāstīja, kāpēc katrs jauns atradums biologam ir vērtīgāks par šokolādi, tikmēr Viktors parādīja fotogrāfijas ar sikspārņu mazuli, nofotografētu acu skatiena attālumā, sienāžiem, kuru cietoksnī ir daudz, un jau pieminēto vairogvēzi. Bērni bija izbrīnīti, uzzinot, ka sikspārnis naktī apēd ap 400 kukaiņus. „Sikspārņi ir Daugavpils cietokšņa veterināri,” pastāstīja V. Gallers.
Visu rakstu lasiet 7. oktobra numurā.
