Šogad vairākās Latvijas skolās vairs neskan bērnu balsis, jo skolu tīkls optimizēts, tās slēdzot. Dažas iestādes reorganizētas, ļaujot skolai turpināt darbību citā statusā. Viena no tām ir Priekuļu sākumskola Preiļu novadā, kas beidzamajā laikā nonākusi uzmanības centrā kā skola ar vismazāko skolēnu skaitu Latvijā.
Skolas direktore Ruta Rožāne atzīst, ka esot jau noguruši no lielās uzmanības, turklāt daži masu mediji skolas eksistenci cenšoties parādīt nejaukā gaismā. Taču skolēni un pedagogi jau nav vainīgi pie valstī esošās situācijas. „Mūsu ir tik maz, ka jebkurā brīdī var pieņemt lēmumu par skolas slēgšanu,” skumji saka direktore.
Šogad Preiļu novada domes deputāti pieņēmuši smagu lēmumu par skolas reorganizēšanu, iespējams, nevēloties, lai K. Ulmaņa laikā celtā skola paliktu tukša.
R. Rožāne atceras, ka pirms trīsdesmit gadiem, kad viņa atnāca strādāt uz skolu, tajā mācījās vairāk kā simts skolēnu, bet vēl iepriekš bijis pāri par diviem simtiem bērnu. Šogad sākumskolā mācās deviņi bērni, lai gan bija cerēts uz nedaudz lielāku skaitu.
Divās apvienotajās sākumskolas klasēs ar bērniem strādā divas skolotājas, pirmsskolas grupā - viena skolotāja, vēl trīs priekšmetu pedagogi apvieno darbu vairākās skolās, strādā arī direktore, pavārs, sētnieks, apkopēja, kurinātājs un lietvede.
Tieši pēc vecāku lūguma pašvaldība arī nolēmusi skolu saglabāt, teic novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda. Lai arī pašvaldībai pārmest, ka tik mazā skolā viena skolēna izmaksas ir nesamērīgi lielas, M. Plivda oponē, ka tā gluži nav un tas pašvaldības budžetam neesot nekāds slogs. „Skolā ir vien 2,4 pedagoga slodzes, ažiotāža sacelta nevietā. Protams, sākotnēji cerējām, ka būs vismaz 12 skolēni, taču triju bērnu vecāki izlēma savas atvases vest uz pilsētas skolām,” saka pašvaldības vadītāja un skaidro, ka pirms lēmuma saglabāt skolu viss ticis rūpīgi rēķināts, kā rezultātā secinājuši, ka skolas slēgšana nekādu ekonomiju nedos, jo ēka tāpat būs jāuztur, lai neietu bojā, bet naudas ziņā tas izmaksātu tikpat. Turklāt šajā ēkā darbojas vēl viena izglītības iestāde, kuras pastāvēšana, paliekot bez telpām, arī būtu apdraudēta.
Visu rakstu lasiet 4. novembra numurā.
