Kopš deviņdesmito gadu beigām Saeimā ieviestas tā saucamās deputātu kvotas, dodot tiem iespēju dalīt valsts budžeta naudu dažādām vajadzībām pēc saviem ieskatiem, piemēram, kultūras pasākumiem, grāmatu izdošanai, muzejiem, baznīcām, arī nozīmīgākiem projektiem. Šogad deputāti pārsteiguši ar savu nevaldāmo apetīti, jo plānoto nepilno trīs miljonu vietā atļāvušies iztērēt 20 miljonus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, turklāt neviens par to īsti atbildību neuzņemas, jo nav jau no pašu personīgās kabatas ņemts.
No kopējā katla Latgale saņems vien ap 4,38 mlj. eiro. Naudas sadalījums ir ļoti raibs – no ieguldījuma nopietnu objektu būvniecībā līdz pat atsevišķu dievnamu jumtu remontam.
Vislielākais finansējums, 2,10 mlj. eiro, Latgalei atvēlēts no starpfrakcijām - 800 tūkst. eiro olimpiskā centra „Rēzekne” būvniecības turpināšanai, 600 tūkstoši Jēkabpils multifunkcionālās sporta halles būvniecībai, 500 tūkstoši Aglonas Dievmātes starptautiskā sanktuārija laukuma renovācijai, bet 200 tūkstoši ir dotācija reģionālo TV (ReTV, TV24) darbības nodrošināšanai.
Kvotu sadalē acīmredzama ir partejiskā piederība un savstarpējā „draudzība”. Kurai pašvaldībai ar Saeimas deputātiem mazāka saikne, tā arī mazāk dabū. Piemēram, Daugavpils novada pašvaldība saņēmusi nelielu summu no ZZS vien tāpēc, ka ir noslēgts sadarbības līgums, un pašvaldība vērsusies ar konkrētu lūgumu pie deputātiem, taču pašvaldības vadītāja Janīna Jalinska uzskata, ka Saeimas deputātiem būtu pašiem jāinteresējas par pašvaldību vajadzībām. „Mēs nevaram noslēgt līgumus ar visām partijām. Deputātiem no Latgales jāinteresējas arī par tām pašvaldībām, kurām nav līgumu, jo viņi tiek ievēlēti no visas Latgales,” saka J. Jalinska.
Visu rakstu lasiet 9. decembra numurā.
