Lai tiktu uz pieņemšanu pie ģimenes ārsta, daudziem Latgales iedzīvotājiem jāmēro vairāk kā 20 kilometri, jo daudzviet reģionā nav nedz ģimenes ārstu prakšu, nedz feldšeru punktu. Turklāt ne vienmēr ir iespēja tikt pie ārsta ar sabiedrisko transportu. Šīs un citas problēmas konstatējusi Valsts kontrole, kas revīzijas ziņojumā par ambulatorās veselības aprūpes sistēmu Latvijā min, ka Veselības ministrija (VM) nav nodrošinājusi savlaicīgu, drošu, kvalitatīvu un vienlīdzīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Valsts kontrole konstatējusi, ka līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) esošo ģimenes ārstu skaitam ir tendence samazināties. Visvairāk ģimenes ārstu ir Rīgā un tās apkaimē, savukārt vismazāk - Latgalē, kur ir arī vislielākais iedzīvotāju skaits uz vienu ģimenes ārstu.
Apkopojot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izsaukumus reģionos, kuros rezultātā norādīts “atstāts uz vietas” vai “praktiski vesels”, VK secinājusi, ka Latgalē ir procentuāli vislielākais izsaukumu skaits pie pacientiem ar hroniskām saslimšanām.
Veselības ministrija skaidro, ka jaunu ģimenes ārstu prakšu atvēršana tiek vērtēta atbilstoši deklarēto iedzīvotāju skaitam teritorijā, esošās ģimenes ārstu prakses lielumam (reģistrēto pacientu skaits), ārstu pieejamībai un pašvaldības ieinteresētībai. Ja tiks pārtraukts līgums ar kādu no esošajām ģimenes ārsta praksēm, NVD Latgales nodaļa kopā ar konkrēto pašvaldību izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā noslēgs līgumu ar jaunu praksi.
Visu rakstu lasiet 3. marta numurā.
