Ja runā par latgaliešu mūziku, tad jāuzsver jaunās latgaliešu mūzikas festivāla „Muzykys Skrytuļs” devums, saka viens no šī festivāla dibinātājiem, šobrīd politiķis Juris Viļums, reizē uzsvērdams, ka latgalieši šo festivālu bieži vien pielīdzina tādiem pasaules līmeņa muzikāliem pasākumiem kā „Positivus” (Latvija).
Mudina dziedāt dzimtajā latgaliešu valodā
„2005. gadā, kas notika pirmais festivāls „Muzykys Skrytuļs”, tā bija Latgales kultūras vērtība, jo festivāls ieņēma brīvu nišu, proti, apvienoja gan jaunas, gan populāras latgaliešu grupas, mudināja dziedāt dzimtajā latgaliešu valodā. Tas, atšķirībā no tobrīd populārā „Upītes Uobeļduorza” un citiem festivāliem, notika vasarā nevis vēsā gadalaikā. Ja pirmajā festivālā grupām vajadzēja dziedāt vismaz divas dziesmas, tad pēdējā festivālā, kas notika pagājušajā gadā, daži kolektīvi piedāvāja jau koncertprogrammu, lai gan bija atļauts piedalīties arī tad, ja tev ir tikai viena latgaliski izpildāma dziesma. Uz festivālu atbrauc lietuvieši, tātad tas jau ir ieguvis starptautisku skanējumu un atpazīstamību. Turklāt pēdējā festivālā koncerti notika jau uz divām skatuvēm, piedalījās vairāk kā 50 solisti un grupas, un tas ir šī festivāla rekords. Velkot paralēles ar „Positivus”, arī „Muzykys Skrytuļs” ir apaudzis ar plenēru „Muokslys Skrytuļi”, garīgās mūzikas koncertu baznīcā, bērnu pasākumiem un citām aktivitātēm,” uzsver Juris.
Viņaprāt, „Muzykys Skrytuļi” jāvērtē kā pozitīvu stāstu. Proti, jau pirmajā festivālā koncertēja Arnis Slobožaņins, kurš nolēma dibināt grupu „Dabasu Durovys”. Turpat atpazīstamības ceļu uzsāka Juris Vucāns un viņa grupa „Liktņeigais pagrīzīņs uz Vainovu”. Kad pirmo festivālu apmeklēja arī žurnālists Valdis Labinskis, viņš, redzot latgaliešu mūziķu lielo potenciālu, nodibināja „Latgales radio”, kas vairākus gadus, atskaņodams jaunas un populāras latgaliešu dziesmas, bija galvenais Latgalē radītās mūzikas popularizētājs. Tāpat, pateicoties Latvijas TV, Latgales Reģionālās TV un interneta ierakstiem, festivāla „Muzykas Skrytuļs” pienesumu varēs novērtēt arī nākamās paaudzes.
Juris Viļums atzīst: „Sasummējot visu iepriekš sacīto, „Muzykys Skrytuļs” deva grūdienu jaunām grupām, pasākumiem, projektiem, tāpat padarīja atpazīstamas daudzas latgaliešu grupas, tostarp „Borowa MC”, „Bez PVN”, „Dabasu Durovys”, „Green Novice”. Tagad Latgales mūziķus aicina muzicēt citos pasākumos un novados, līdz ar to viņi var nopelnīt kaut kādu naudu. Turklāt latgaliešu dziesmas, ja tās ir kvalitatīvas, parādās arī Latvijas raidstaciju mūzikas aptaujās. Lai gan Latgales mūziķi atzīst, ka ir pagrūti iekļūt latviešu mūzikas topos, ja dziesma ir uzrakstīta latgaliski. Tomēr pēdējais latgaliešu disks „Ceļīs, bruoļ”, ko iedziedājuši populāri Latvijas un Latgales mūziķi, apliecināja, ka latgalieši raksta un spēlē kvalitatīvu mūziku. Un tajā pašā laikā paši Latgales mūziķi saka, ka reti kurš no viņiem ir profesionālis un ka muzicēšana ir drīzāk hobijs nevis peļņas darbs.”
Vai festivāls ies kopsolī ar 21. gadsimtu?
Lai gan festivāls „Muzykys Skrytuļs” ir paliekoša vērtība Latgales mūzikas vēsturē, tomēr, kā uzskata Juris Viļums, festivālam tomēr būs jāmainās, lai tas nekļūtu par viena novada vai pagasta pasākumu.
„Vai festivāls notiks vai nenotiks reizi divos gados -- tas varētu būt mazāk svarīgs jautājums. Daugavpils novada pašvaldībai, kas ir galvenā festivāla rīkotāja pēdējos gadus, jāizdomā, kāds būs „Muzykys Skrytuļs” un vai tas ies kopsolī ar 21. gadsimtu. Manuprāt, festivāls iegūs citu kvalitāti, ja tas atradīs finansējumu, lai samaksātu honorārus īpaši uzaicinātām populārām Latgales, Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas grupām, kas spēj spēlēt augstvērtīgu mūziku (piemēram, ukraiņu grupu „Okean Elzy”), un ja tas būs maksas pasākums (ar ieejas biļetēm). Tie varētu būt 10 % no kopējām festivāla izmaksām. Tikmēr latgaliešu mūziķiem jāsāk rakstīt deju mūzika. Pēdējā festivālā rīkojām disko telti, un diemžēl tur bija ļoti maz latgaliskās deju mūzikas,” saka J. Viļums.
Grupas „Dabasu Durovys” līderis Arnis Slobožaņins:
- Festivāls "Muzykys Skrytuļs" deva pozitīvu grūdienu grupas "Dabasu Durovys" attīstībā. Tāpat latgaliešu mūzikas festivāla ideja - modernās latgaliešu mūzikas attīstīšana -- ir ļoti laba. Tas ir vienīgais festivāls, kurā jaunām Latgales grupām ir iespēja sevi parādīt plašākam klausītāju lokam. Tomēr manuprāt festivālam "Muzykys Skrytuļs" ir nedaudz jāmaina koncepcija. Tas kļūtu vēl saturiski bagātāks, ja organizatori papildus Latgales māksliniekiem pieaicinātu pazīstamas latviešu grupas, kā to, piemēram, dara Rēzeknes novada pašvaldība, rīkojot novada dienu. Tāpat jārod iespēja piedāvāt honorāru Latgales grupām, kas ir galvenais šī festivāla elements. Tāpat kā festivāla apskaņotājiem, gaismotājiem, vadītājiem vai komersantiem tirdziņu pilsētiņā, tāpat arī mūziķiem ir jāsaņem atalgojums par ieguldīto darbu.
UZZIŅA
Festivāls „Muzykys Skrytuļs”:
- organizēja biedrības „Latgolys studentu centrs” aktīvisti Gunta Mežule, Anna Briška un Juris Viļums
- nosaukumā ietverts CD latgaliskais apzīmējums ar dziļu jēgu, proti, katrs mūziķis, arī latgaliski muzicējošais tiecas uz CD ierakstu
- notiek ar moto „Kruot var na tikai naudu”, kas aizgūts no latgaliešu dzejnieka Valentīna Lukaševiča dzejoļa
- kopš festivāla pirmās dienas festivālu atbalstīja Līksnas pagasta padome, pagasta biedrības un iedzīvotāji, tāpēc tas notiek Līksnas pagastā
Komentāri