Kaut gan tradicionāli Latgale kā Latvijas tūrisma reģions izceļas ar viesmīlīgumu un nesamākslotību, Borhu, Zībergu-Plāteru un citu dzimtu atstāto pēdu atjaunotāju darbs liecina arī par ko citu. Arendoles muižas autentiskie tamborējumi vēsta par smalkumu, atjaunotās Krāslavas pils ēkas -- par mūsdienīgumu, savukārt Lūznavas un Sventes muiža piedāvā iespējas paslēpties no sabiedriskajiem latgaliešiem greznos apartamentos.
Komplekss, nevis tikai pils
Kaut gan pastāv uzskats, ka piļu un muižu lielākā vērtība ir muižkunga māja, mūsdienu tūrisms šo apgalvojumu apgāž. Spilgts piemērs tam ir Grāfu Plāteru muižas pils komplekss ar parku Krāslavā. Kaut gan viens no pirmajiem darbiem tur bija pils fasādes remonts, kopš 2013. gada vērienīgākie projekti kompleksa atjaunošanā saistīti ar saimniecības ēkām un parku. Četru gadu laikā atjaunots parks, veikta pārvaldnieka ēkas rekonstrukcija, zirgu stallī -- Amatu mājā nesen izremontētas iekštelpas, šogad notiek dārznieka mājas konservācija. „Tas ir turpmāko gadu jautājums – atjaunot visas pārējās ēkas, lai pēc tam varētu ķerties pie pils iekštelpu remonta,” skaidro Krāslavas vēstures un mākslas muzeja speciālists Eduards Danovskis. Pils iekštelpas šobrīd atrodas avārijas stāvoklī.
Zīmīgi, ka līdz pat 80. gadiem nebija zināms, ka pilī atrodas itāļu mākslinieka Filipo Kastaldi freskas. E. Danovskis skaidro, ka tās Baltijas reģionā retums nepiemēroto laika apstākļu dēļ. Tās sākušas bojāties jau Plāteru laikā, un saimnieki izlēmuši tās paslēpt aiz cementa kārtas. Diemžēl, visdrīzāk, freskas bijušas ne tikai uz sienām, bet arī griestiem, kas gan vairs nav glābjamas. „Ne tikai pils, bet arī šīs freskas ir kultūras piemineklis,” skaidro E. Danovskis.
Arī Krāslavas novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe uzsver, ka šobrīd prioritāri ir sakārtot kompleksu un to uzturēt, tāpēc, piemēram, fasāde atjaunota vairākas reizes. Jautājuma risināšanu par pils iekštelpu remontu kavē ne tikai tas, ka vajadzīgs milzīgs finansējums, bet arī tas, ka šobrīd vēl nav konkrēta redzējuma, kā izmantot lielo ēku.
Iespējams, otrs lielākais pils parks Latvijā
Par gandrīz 200 gadus vecas ēkas izmantošanas vīziju vienojušies iedzīvotāji un pašvaldība Preiļu novadā. Preiļu muižas pilī turpmākajos gados notiks grandiozi atjaunošanas darbi vismaz pusmiljona vērtībā. „Kā teica Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, šī ir pēdējā no tālaika pilīm, kas tiks saglābta,” stāsta Preiļu novada priekšsēdētāja Maruta Plivda, „cerība bija ļoti niecīga, bet esam sākuši īstajā vietā un laikā.”
Atšķirībā no Krāslavas pils, šī ēka pirms gada atradās vēl kritiskākā stāvoklī, jo 80. gados to nopostīja ugunsgrēks. Diskusijas par nepieciešamību to atjaunot ilgušas gadiem. Šobrīd ēkā tuvojas noslēgumam fasādes un jumta remontdarbi, pēc tam tiks ielikti jauni logi, durvis, ierīkotas komunikācijas.
Pašvaldības vēlas pili restaurēt tā, lai ēka pilnībā būtu pieejama apmeklētājiem. Ugunsgrēka dēļ vēsturisko spozmi pilnībā nebūs iespējams atjaunot. „Mums nav nekādu iekštelpu attēlu, tāpēc to interjers, visdrīzāk, nebūs autentisks,” skaidro Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciālists vēstures jautājumos Vadims Maksimovs. Pirmā stāva telpās plānots aicināt uzņēmējus, kas palīdzētu stiprināt grāfu Borhu kulināro mantojumu, otrā stāva zālēs varētu notikt laulību reģistrācija, viesības, koncerti, kā arī tur atrastos muzeja telpas, savukārt trešajā stāvā paredzēts izveidot izstāžu zāli.
Kamēr pils piedzīvo pārvērtības, līdz šim muižas lielākā vērtība slēpjas tās parkā. Tas ir viens no lielākajiem angļu tipa parkiem Latvijā, tā platība -- 41 hektārs. „Mēs nezinām, kurš ir vislielākais muižas parks Latvijā, tāpēc sakām, ka tas ir otrais lielākais,” smejas V. Maksimovs.
Muiža ar visu muižnieku
Arvīds Turlajs ir viens no retajiem cilvēkiem Latvijā, kas var lepoties ar muižnieka titulu. Vārkavas novada Arendoles muiža ne tikai atrodas viņa privātīpašumā, bet jau 17 gadus Arvīds kopā ar ģimeni to atjauno un turpat arī dzīvo. „Es nespēju noskatīties, kā ēka iet bojā,’’ skaidro muižnieks, „ja mēs nebūtu sākuši darbus, tās vairs nebūtu.”
19. gadsimta ēku viņi cenšas veidot pēc iespējas līdzīgāku tai, kāda tā bija laikā, kad Arendolē saimniekoja nevis Turlaju ģimene, bet Plāteru–Zībergu dzimta. „Pie mums saglabājušies apmēram 90% interjera – arhitektoniskās detaļas, oriģinālās tā laika mēbeles,” par Arendoles muižas lielākajām vērtībām stāsta īpašnieks. Viņš smej, ka, lai atrastu šos priekšmetus, lieti noderējusi 15 gadus ilgā pieredze kriminālizmeklēšanā, vākti dati par muižas pēdējiem īpašniekiem un pēdas, meklējot priekšmetus, aizvedušas uz daudzām mājām. „Te nav nekā samākslota vai perfekta, galvenā vērtība ir autentiskums.”
21. gadsimta muižnieki vēl sastopami Kurzemē, piemēram, Tāšu muiža Liepājas novadā. Kaut gan muižā izveidotas trīs istabiņas viesiem, A. Turlajs uzsver, ka tā nav viesnīca: „Zvanīja un prasīja mums, vai istabiņās ir duša. Vai tad svarīgākais ir braukt uz muižu, lai nomazgātos?”
Kaut gan atjaunošanas darbi notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, uzturēšana tiek segta no pašu līdzekļiem. Tagad, ar Lauku atbalsta dienesta palīdzību, tiek atjaunota muižas virtuve.
Lauku muižu skaistums un posts
Par to, vai muižām vai pilīm būtu jāatrodas pašvaldības vai privātīpašnieku rokās, ir dažādi viedokļi. V. Maksimovs Riebiņu muižu min kā negatīvu piemēru tam, ka muiža atrodas privātīpašumā, jo tā jau gadiem ir katastrofālā stāvoklī. „Ja muižas ir pašvaldības īpašumā, tās daudz vieglāk uzturēt,” viņš pamato. Savukārt A. Turlajs zina stāstīt, ka Riebiņu muižā vispirms jāuzstāda notekcaurules, ko pašvaldība varētu „piespiest” privātīpašnieku izdarīt.
Ja īpašnieks tomēr izlēmis seno ēku, kultūras pieminekli atjaunot, tad rodas cita dillemma – cik autentiski to iespējams renovēt, jo jādomā arī par to, kā tā kalpos un vai ieguldījumi atmaksāsies. Piemēram, viena no jaunākajām Zībergu–Plāteru mantojuma pērlēm – Sventes muiža pieder SIA „Svente MNG”. To privatizēja un 2005. gadā renovēja, ierīkojot viesnīcu un restorānu. Muižas ēkā šobrīd attīstās bizness, bet citas kompleksa ēkas joprojām atrodas pašvaldības pārraudzībā.
Savukārt Červonkas jeb Vecsalienas muižas pils Daugavpils novadā joprojām ir pašvaldības pārziņā. Jau gandrīz gadsimtu vietvaras to izmanto dažādām vajadzībām. Vecsalienas pagasta pārvaldes sekretāre Svetlana Kursīte stāsta, ka katru piektdienu, sestdienu muižas pilī laulājas 5--6 pāri. Pērn ēkai salabots jumts un durvis, bet citi atjaunošanas darbi pagaidām nav ieplānoti.
Rēzeknes novada veiksmes stāsts ir Lūznavas muiža, kur vērienīgus atjaunošanas darbi notika no 2011. līdz 2014. gadam. Agrāk tā atradās privātīpašumā, bet pašvaldība nolēma to atjaunot un atpirka. Tur izvietots arī tūrisma informācijas centrs, tā vadītāja stāsta: „Renovēta tikai kungu māja, jāatjauno vēl citas muižas ēkas, arī parks, atjaunojot dīķu sistēmu.” Šobrīd pārvērtības piedzīvo malkas šķūnis, kas pēc tam pārtaps par izstāžu zāli. „Rakstām projektus, meklējam investorus. Darāmā vēl ļoti daudz,’’ apņēmības pilna, apgalvo vadītāja.
