Lauksaimnieki šobrīd rēķina, kā jaunā nodokļu reforma ietekmēs budžetu. Daugavpils rajona lauksaimnieku apvienības vadītājs, Pilskalnes pagasta lauksaimnieks Maigurs Krievāns atzīst, ka konkrēti cipari būs zināmi tikai 2019. gadā, jo visas izmaiņas sāks darboties nākamgad, taču šobrīd var prognozēt, ka daži nodokļi patukšos zemnieka maku.
Viņš pieļauj, ka valdības noteiktais straujais minimālās algas pieaugums par 50 eiro, kā arī ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšana radīs papildus slogu mazajām saimniecībām, kur minimālo algu maksā jau šobrīd. „Tikmēr saimniecības ar 400 – 600 ha un vairāk platībām un 3-4 strādājošajiem minimālās algas palielināšana būtiski neietekmēs. Tur alga tuvojas vidējai darba samaksai valstī. Zemnieki tomēr cenšas maksāt labas algas, citādi nevarēs piesaistīt labus traktoristus, kombainierus, slaucējas. Taču vēlos uzsvērt citu problēmu. Cilvēki laukos noveco, tikmēr jaunie speciālisti, kas atnāk, prasa lielu algu, lai arī vienam otram pietrūkst pieredzes,” uzskata M. Krievāns.
Būdams pieredzējis politiķis, viņš pieļauj, ka pašvaldībām, kuru budžeti saruks ne tikai iedzīvotāju skaita, bet arī valdības apstiprinātās IIN likmes samazināšanās no 23% līdz 20% dēļ, būs jādomā, ko darīt. Piemēram, Ilūkstes novada pašvaldība iestādēs un kapitālsabiedrībās nodarbina gandrīz 900 darbiniekus. Lai palielinātu minimālo darba algu un neapliekamo minimumu, pašvaldībai papildus budžetā jāatrod krietna summa, atzīst M. Krievāns.
Pilnu rakstu lasiet 22.augusta numurā.
