Māja Mihaila ielā 8 sagaida cietokšņa iedzīvotājus un ciemiņus gluži tāpat, kā Rotko centrs. Senlaicīgā sarkanīgi dzeltenā ēka atrodas tieši pretī un ir arhitektūras piemineklis. Taču, atšķirībā no arsenāla ēkas, māja ir bēdīgā stāvoklī.
Bļodas un vaskadrāna
Mājā, kurā kādreiz dzīvoja cietokšņa cara laika garnizona komandieri, Zemgales divīzijas štāba darbinieki, bet vēlāk – Daugavpils augstākās kara aviācijas inženieru skolas virsnieki, deviņdesmito gadu sākumā ierīkoja privātos un sociālos dzīvokļus. Kopš tā laika par šo ēku rūpējās vien daži entuziasti. Tāpēc tagad māja ir savdabīga nolaistu un lieliski izremontētu dzīvokļu kombinācija. Gana lielu artavu ēkas renovācijā devis Budistu centrs, kurš atrodas šajā mājā.
Jau daudzus iedzīvotājiem sagādā galvassāpes vecais jumts, kurš pastāvīgi tek un bojā augšējo stāvu griestus. Vasaras nogales stiprās lietavas Latgalē nesaudzēja arī šo ēku – pašlaik bēniņos saliktas bļodas un spaiņi. Dažviet pat uzklāta bieza vaskadrānas kārta, apliecinot veltīgo cīņu ar ūdens stihiju.
Visi, kuri liek dažādus traukus, lai pasargātu telpas no ūdens, pārvietojas pa bēniņiem, riskē, jo vecie un vietām pēc ugunsgrēka pavirši salabotie pārsegumi var iebrukt. Jāpiebilst, ka tas jau ir noticis laikā, kad tika remontētas caurules.
Pamesti likteņa varā
Māksliniece Ināra Petruseviča dzīvo šajā mājā kopš 2004. gada. Viņa stāsta, ka Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums (DzKSU), kurs ir atbildīgs par ēkas uzturēšanu, savu uzdevumu pilda slikti. Darbinieki tiek izsaukti dažādu jautājumu risināšanai, bet viss beidzas ar minimāliem remontdarbiem, un DzKSU pārstāvji ātri dodas prom. Iepriekšējās reizēs, labojot jumtu, tika vien nevīžīgi pielabots šīferis. Savukārt pēc augusta lietavām māja ir pamesta likteņa varā.
„DzKSU remontē jumtus tikai labos laika apstākļos. Kā varēja noprast no sarunas, Daugavpilī ir ne vairāk kā desmit jumiķi. Acīmredzot, viņi visi ir pastāvīgi aizņemti,” pastāstīja Ināra.
Pilnu rakstu lasiet 26.septembra numurā.
