Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības dalībvalstu policijas vienojās kopīgā akcijā “European money mule activity” (EMMA), kuras laikā ar Eiropas policijas biroja (EUROPOL) un EUROJUST atbalstu valstis veica pasākumus cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas tiek pastrādāta ar citu personu starpniecību jeb tā saucamo “naudas mūļu” iesaisti. Izvērstā pasākuma laikā dalībvalstis kopumā identificēja 766 “naudas mūļus” un piemēroja 159 arestus. Latvijā identificēti četri “naudas mūļi” un divi mūļu vervētāji, informē VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Samanta Čapkovska.
Laikā no 20. līdz 24. novembrim 26 Eiropas dalībvalstis apvienojās cīņā pret tā saucamajiem “naudas mūļiem” – personām, ar kuru starpniecību noziedzīgās grupas pārvieto un legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Kopumā dalībvalstis atklāja 766 “naudas mūļus” un piemēroja 159 arestus. Latvijā, operatīvo darbību rezultātā, identificēti četri “naudas mūļi” un divi mūļu vervētāji. Lai to panāktu, tika veiktas vairākas nopratināšanas un citas izmeklēšanas darbības, kas vērstas uz šī fenomena apkarošanu un vainīgo personu saukšanu pie atbildības.
Jāatzīmē, ka Latvijā šis fenomens ir plaši izplatīts un “naudas mūļi” tiek rekrutēti ne tikai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai Latvijā, bet arī Eiropā. Šī iemesla dēļ, Latvija ir EMMA platformas dalībnieks un aktīvi piedalās tās ietvaros veiktajos pasākumos.
“Naudas mūļa” fenomena apkarošanas pasākumi Latvijā tiek veikti nepārtraukti, bet EMMA nedēļas laikā tai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Jāpiemin, ka bieži vien “naudas mūļi” ir sociāli nenodrošinātas personas bez patstāvīgas dzīvesvietas, bezdarbnieki vai studenti.
Ņemot vērā “naudas mūļu” darbības specifiku, ļoti svarīga loma ir ne tikai vainīgo personu atrašanai un saukšanai pie atbildības, bet arī informēšanai un izglītošanai šajā jautājumā.
Valsts policija vērš uzmanību, ka atverot bankas kontu vai uzņēmumu uz sava vārda pēc trešās personas lūguma, un tas turpmākas pārvaldīšanas nodošana trešajai personai, ir noziegums par kuru paredzēta kriminālatbildība. Veicot “naudas mūļa” darbības, personu var saukt pie atbildības pēc Krimināllikuma 195.panta, 1951. panta un 1931. panta, tas ir par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nepatiesu ziņu sniegšana par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju, un datu, programmatūras un iekārtu iegūšana, izgatavošana, izplatīšana, izmantošana un glabāšana nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem. Par šādu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, paredzēts naudas sods, mantas konfiskācija un brīvības atņemšana pat līdz divpadsmit gadiem.
Valsts policija atgādina, ka uzticības izmantošana, nezināšana vai naivums neatbrīvo no atbildības un paredzētā soda apmēra.
