Apstiprināti trīs Daugavpils cietokšņa saglabāšanas un attīstības pārrobežu projekti.
Viens no projektiem ir Kauņas un Daugavpils sadarbības produkts. Ar Eiropas Savienības atbalstu abas pilsētas gatavojas atjaunot savas ievērojamākās vietas. Piemēram, līdz 2019. gadam Kauņā paredzēts restaurēt vietējā cietokšņa forta daļas, savukārt Daugavpilī nostiprinās un labiekārtots 7. bastiona valni, ierīkojot uz tā atpūtas vietas. 85% izdevumu segs ES fondi, 10% - Daugavpils dome un 5% līdzekļu tiks saņemti no valsts budžeta.
Gan Kauņa, gan Daugavpils ir otrā lielākā pilsēta savā valstī. Šis ir to pirmais kopīgais projekts, bet, kā uzskata Daugavpils domes Attīstības departamenta Projektu nodaļas vecākais eksperts projektu jautājumos Artjoms Mahļins, tiek plānota ilgtermiņa sadarbība, turklāt Daugavpils un Kauņa varētu kļūt par sadraudzības pilsētām.
Otrs starptautiskais projekts, kura ietvaros Daugavpils cietoksnī tiks restaurēti septītā bastiona kazemāti, apvienos Daugavpili ar Panevēžu, Polocku un Vitebsku. Šī projekta ietvaros līdz 2020. gadam tiks rīkoti dažādi pasākumi tūrisma popularizēšanai un attīstīšanai visās trijās pilsētās. Savukārt atjautajos kazemātos plānots izvietot Marka Rotko mākslas centra keramikas fondus.
Plānots labiekārtot cietokšņa ceturtā bastiona iekšpagalmu, kurā tiks ierīkota vieta atpūtai un sportošanai. Šo plānu īstenos projektā, kurā tiks risinātas pašvaldībām piederošo vidi degradējošo teritoriju uzlabošanas problēmas. Tajā piedalās Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežas pašvaldības, kuras apvienojušās asociācijā Eiroreģions “Ezeru zeme”.
Jāatzīmē, ka dažādi Daugavpils cietokšņa saglabāšanas projekti tiek izstrādāti pastāvīgi. 13. decembrī Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centrā notika piektā Daugavpils cietokšņa saglabāšanas un attīstības padomes sēde, kurā tika izskatīti jautājumi par Daugavpils cietokšņa promenādes būvprojekta saskaņošanu (tās garums – 900 metri).
Sēdē tika iztirzāts arī astotā bastiona jautājums – viens no tā kazemātiem atrodas avārijas stāvoklī. Šajā jautājumā cietokšņa pārvaldnieks Jānis Ostrovskis iepriekš tikās ar domes priekšsēdētāju Rihardu Eigimu, kurš solīja piešķirt naudu šī posma remontam no avārijas darbiem paredzētajiem budžeta līdzekļiem. 2018. gadā ieplānota P. Martinsona mājas izveide cietokšņa noliktavu ēkā, kurā tiks izvietota izcilā latviešu keramiķa darbu galerija, kā arī arsenāla ēkas jumta remonts, kurā ierīkos Rīgas motormuzeja filiāli.
Visu projektu kopējās izmaksas ir gandrīz 1 miljons eiro – 949 732 eiro (ES programmu un valsts finansējums).
