21. decembrī Daugavpils domes deputāti atbalstīja vēsturiskā mantojuma projektu „Brīvības ielu stāsts 9 pilsētās, reģionu simboli un vērtības”, kuru Daugavpilī īstenos Novadpētniecības un mākslas muzejs. Izņemot informatīvos pasākumus, 2018. gadā pilsētā plānots atklāt Brīvības skvēru.
Šis vienai ielai veltītais projekts tiek īstenots deviņās pilsētās – Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rīgā, Rēzeknē, Valmierā un Jēkabpilī. To koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tāpēc finansējumu 19 300 eiro apmērā katra pilsēta saņem no Valsts kases, nevis pašvaldību budžeta.
Šīs idejas īstenošanai Daugavpilī izveidota darba grupa, kurā ir pilsētas vadības, Kultūras pārvaldes, muzeja, Latviešu kultūras centra un Daugavpils Universitātes pārstāvji. Nolemts organizēt trīs pasākumus – izstādi „Brīvības stāsti: ģimenes stāsts – Latvijas stāsts”, Brīvības skvēra atklāšana pie pieminekļa poļu karavīriem Slobodkā un forumu „Sirdī daugavpilietis”.
Muzejā tiks izveidota izstāde par Latvijas simtgadi un tās ceļu uz neatkarību, tajā izmantos arī eksponātus no daugavpiliešu privātajām kolekcijām. Savukārt vēstures forumā uzstāsies pētnieki, kuri stāstīs par izciliem daugavpiliešiem, - mākslinieku Marku Rotko, keramiķi Izabellu Krolli, daiļslidotāju Denisu Vasiļjevu, rakstnieci Anitu Liepu, biatlonistu Oļegu Maļuhinu, mākslinieci Ināru Petruseviču, zinātnieku Andri Ambaini, spīdvejistu Andžeju Ļebedevu, sportisti Anastasiju Grigorjevu, sporta žurnālistu Anatoliju Kreipānu, operdziedātāju Ilonu Bageli u.c.
„Daugavpilī Brīvības iela nav gara, tai nav bagātas vēstures, iela atrodas Grīvā,” pastāstīja muzeja direktore Ruta Ģiptere,” tāpēc mēs nolēmām savu uzmanību veltīt piemineklim poļu karavīriem, pie kura plānots izveidot Brīvības skvēru.”
R. Ģiptere atzīmēja, ka skvēra ierīkošanas plānus ietekmēs transporta mezgla būvniecība piena kombināta mikrorajonā. Tāpēc oficiālā ceremonija, kurā teritorijai tiks piešķirs nosaukums, notiks 4. maijā, savukārt tās labiekārtošanu uzsāks mazliet vēlāk.
