Annas Verzes mājās, kas atrodas Rušonas pagastā, nepilnus divus kilometrus no Aglonas dzelzceļa stacijas, dzirdami bērnu smiekli un sarunas. Kad svētkos atbrauc 26 bērni un pieaugušie, māja šķiet par mazu, saka Anna, uzņemdama ciemos „Latgales Laiku”.
Viņas dzīvesstāsts ir neikdienišķs. Tā uzskata mazmeita Jolanta Vanaga, kura omīti pērn pieteica balvai „Latvijas lepnums”. Jolanta uzskata, ka omīte, pieveikusi smagu slimību, būdama audžu mamma ar 8 gadu pieredzi un šobrīd lolodama piecus audžubērnus, veic milzīgu varoņdarbu, jo labo bez vecāku gādības palikušu bērnu bērnību.
„Es jau nedaru lielas lietas. Dalos ar mīlestību, kuras ir ļoti daudz katrā cilvēkā, protams, ja viņš nav aizvērts pasaulei. Kur likt šo mīlestību? Jāliek bērnos,” saka Anna. Abi ar vīru Jāni uzaudzinājuši trīs meitas, kas tagad dzīvo Krāslavā, sagaidījuši 10 mazbērnus un vienu mazmazmeitiņu. Kad savi bērni jau bija lieli, Jānis ierosinājis paņemt bērniņu no bērnunama. Meklēja ilgi, līdz beidzot atrada. „Aleksandrai toreiz bija viens gads un vienpadsmit mēneši. Meitenīti paņēmu rokās un uzreiz iemīlēju. Diemžēl vīrs nomira, taču nedrīkstēju nolaist rokas Aleksandras dēļ,” stāsta Anna Verze. Citi audžuvecāki viņu pierunājuši apmeklēt kursus Rēzeknē. Notika izvērtēšana, vai Anna un viņas dzīves apstākļi atbilst visām prasībām, tika piešķirts audžu ģimenes statuss. Aleksandrai jau ir 15 gadi, viņa mācīsies Rudzātu internātpamatskolā, jo tur var iegūt arī pavāra palīga profesiju. Anna Verze ir bijusi audžu mamma jau 16 bērniem, tai skaitā trim brālīšiem, kuri adoptēti uz Itāliju. Diemžēl par viņu dzīvi šodien Anna neko nezina. Viņa priecājas, ja bērni paliek Latvijā. Tagad viņai ir pieci audžubērni, kuri Annu sauc par mammu. „Ar mani dzīvo divas māsiņas (3 un 1 gads), kuru mamma cenšas sakārtot dzīvi tā, lai bērni atgrieztos ģimenē. Viena ģimene, kurai ir savi 5 bērni, paņēma no manis vienu bērnu aizbildniecībā. Redzot likteņa pabērnus, gribu visus paņemt pie sevis,” teic Anna.
Visu rakstu lasiet avīzes 5. janvāra numurā.
