Jau 2015. gadā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja iniciatīvu „Par valsts līdzfinansētu bērnu peldētapmācības un drošības uz ūdens apmācības programmu ieviešanu Latvijas skolās”. „Latgales Laiks” uzzināja, kā pašlaik veicas ar šīs programmas īstenošanu un peldētapmācībām Daugavpils un Daugavpils novada skolās.
Valsts programmas joprojām nav
Kā informē Izglītības un zinātnes ministrijas informācija, nekādas valsts bērnu peldētapmācības un drošības uz ūdens apmācības programmas pašlaik nav, vien visās skolās audzināšanas stundās notiek sarunas par drošību uz ūdens.
Ministru kabineta 2014. gadā apstiprinātā Izglītības likuma pielikumos ieviesti grozījumi – peldētprasmi, slēpošanu un slidošanu māca tad, ja skolai ir tehniskas iespējas. Ja tādas ir, bērnam, beidzot trešo klasi, jāprot noturēties virs ūdens un izpildīt pamata elpošanas un kustību vingrinājumus. Pēc sestās klases skolēniem vēlams apgūt peldēšanas stilus -- kraulu un brasu.
Savukārt, ja skolai nav iespēju, vairākumā gadījumu peldēšanas stundas bērniem nodrošina pašvaldība. Bieži vien, pateicoties dalībai projektos, skolās ir peldēšanas fakultatīvās nodarbības. Valsts izglītības satura centra (VISC) speciālisti šajā gadījumā nodrošina Latvijas skolām metodisko bāzi.
Katra pašvaldība peldēšanas jautājumu skolās risina individuāli, saka Daugavpils domes Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova. Daugavpilī ir izstrādāta programma, saskaņā ar kuru visi otrklasnieki reizi nedēļā apmeklē baseinu. Šogad situāciju ir nedaudz sarežģītāka sakarā ar Valsts ģimnāzijas baseina remontu -- to izmantoja skolas, kuras atrodas pilsētas centrā. Tagad otrklasnieki pagaidām ir spiesti braukt uz 16. vidusskolu Jaunajā Forštatē. Baseini pilsētas centrā pašvaldībai nav pa kabatai, tā, kā atzīmēja M. Isupova, jau tāpat nodrošina ar treneri un apmaksā laiku pedagogiem, kuri pavada bērnus uz baseinu. „Baseina apmeklēšanas rezultāti ir acīmredzami, jo šo kursu pabeidz aptuveni 70% skolēnu,” viņa saka. Sporta skolas peldēšanas pedagogi atzīmē, ka šīs programmas rezultātā pieaudzis mazo peldētāju skaits arī viņu skolā, turklāt atnāk jau labi sagatavoti bērni.
Jāatzīmē, ka ne jau visi otrklasnieki izmanto iespēju mācīties peldēt, tas atkarīgs no vecāku vēlēšanās. „Mans bērns neies uz peldēšanas nodarbībām,” ar šādu paziņojumu pietiek, lai bērns neapmeklētu baseinu, turklāt tādu ir gana daudz.
Ir projekts – ir baseins
Daugavpils un Daugavpils novada bērniem viens no variantiem, kā iemācīties peldēt, ir piedalīšanās projektos. Piemēram, Centra vidusskolas direktors Jurijs Visockis lielas cerības saista ar projektu „Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi. Daugavpils pilsētas pašvaldībā”. Peldēšanas nodarbībām šī projekta ietvaros paredzēts sākt martā. Tādējādi sporta kompleksa „Celtnieks” baseinu trīsreiz nedēļā varēs apmeklēt ne tikai otrklasnieki, bet arī 1., 3 un 4. klašu audzēkņi. Kopumā paredzētas 24 nodarbības. Tās apmaksā pašvaldība, tāpat arī bērnu nogādāšanu ar autobusu uz kompleksu. Projekta vadītāja Santa Upīte atzīmēja, ka skolas, kuras vēlas piedalīties projektā, apmeklēs baseinu rindas kārtībā.
Pilnu rakstu lasiet 27. februāra numurā.
