Daudzdzīvokļu ēku renovācijas drudzis Latvijā pieņemas spēkā, atbalstu dažādos veidos sniedz gan valsts iestādes, gan pašvaldības. Steiga nav nevietā, Eiropas Reģionālās attīstības fonda nauda jāizmanto līdz 2020. gadam. Lai valsts programmu popularizētu, regulāri tiek organizēti informatīvie semināri, tostarp arī reģionos. Dalība tajos izšķirīga bija Preiļu iedzīvotājai Agafijai Trusovai, kura viena no pirmajām savā pilsētā pārliecināja kaimiņus, un nu viņi dzīvo siltinātā ēkā, par apkuri maksājot teju par 40% mazāku summu nekā vidēji citi dzīvokļu īpašnieki Preiļos.
Šobrīd aktuālās valsts programmas izmantošanu (tā sākās 2014. gadā) koordinē attīstības finanšu institūcija „Altum”. Līdz tam par daudzdzīvokļu ēku renovāciju bija daudz mazāk informācijas, spriež A. Trusova. Viņa stāsta, ka ceļš līdz renovācijai Rēzeknes ielā 32 sācies 2010. gadā, kad mājas dzīvokļu īpašnieku sapulcē nolemts par labu projekta izstrādei.
Šobrīd, pēc astoņiem gadiem, Preiļos pilnībā renovētas astoņas daudzdzīvokļu ēkas. Maksa par viena kvadrātmetra apkurināšanu tajās ir zemāka gandrīz par eiro nekā vidēji pilsētā. Pašvaldības kapitālsabiedrības „Preiļu saimnieks” valdes loceklis un Remontu un celtniecības daļas vadītājs Āris Elsts norāda, ka vēl daudzos namos veikti citi siltumnoturības pasākumi (bērniņu siltināšana, logu nomaiņa koplietošanas telpās), taču tur ietaupījums nav tik liels. Februārī, kad bija par trim grādiem aukstāks laiks nekā šajā pat mēnesī iepriekšējā gadā, par apkuri dzīvokļa īpašnieks Preiļos vidēji maksāja 1,5 eiro par kvadrātmetru, bet, piemēram, Liepu ielas 9 dzīvokļu īpašnieki – 0,53 eiro par kvadrātmetru. Lielākajai daļai renovēto ēku siltumtarifs ir zemāks nekā solīts prognozēs siltināšanas projektā. Turklāt, lai gan renovētajai mājai „Preiļu saimnieks” piestāda vienotu summu, katram dzīvokļa īpašniekam tā atšķiras, jo katrs savās telpās regulē gaisa temperatūru. Šīs summas rēķina dzīvokļu īpašnieku deleģēta persona, tajā iekļauts arī dalītais maksājums par apkuri koplietošanas telpās.
Bailes no kredītsaistībām
Pieņemot lēmumu par pirmās summas ieguldīšanu ēkas renovācijā, vēl nav iespējams paredzēt, cik izdosies ietaupīt ilgtermiņā. Pirms projekta rakstīšanas ēkai jāveic energoaudits un jāizstrādā tehniskais projekts. Šos priekšdarbus kopš 2011. gada atbalsta Preiļu novada dome, piešķirot līdzfinansējumu, turklāt šogad šim mērķim palielināts budžets.
Pilnu rakstu lasiet 16. marta numurā.
