Atklāt nepamanīto tepat blakus nereti izdodas vien pamainot skatu punktu, piemēram, automašīnas vietā izvēloties velosipēdu. Viens no variantiem, kur pavadīt pirmo silto nedēļas nogali, nav tālu jāmeklē, tepat Daugavas kreisajā krastā izveidots velomaršruts “Augšzemes ezeru loki”. Ceļš caur Austrumsēlijas ūdeņu klajumiem, muižu laikmeta koku alejām un Pirmā pasaules kara ierakumiem būs saistošs gan dabas baudītājiem, gan vēstures interesentiem.
56 kilometrus garais velomaršruts ved cauri Kalkūnes, Medumu un Sventes pagastam Daugavpils novadā, kā arī nedaudz “aizķer” Daugavpils pilsētas nostūri – Grīvas mikrorajonu. Grīva, kas vēl līdz 1953. gadam bija atsevišķa pilsēta, ir viens no iespējamajiem velobrauciena sākumpunktiem. Lai gan Grīva Pirmajā pasaules karā pamatīgi cietusi, joprojām šur tur manāmas liecības par vienu no lielākajiem Kurzemes guberņas daudznacionālajiem miestiem. Šķērsojot dzelzceļu, Grīvas šaurās ielas nomaina rūpnieciskais Kalkūnes ciems.
Atstājot pilsētu aiz muguras, sākas ceļš, kuru kādreiz gājis arī dzejnieks Rainis. Šeit aizsākušās dzejnieka skolas gaitas: mācības Grīvas vācu skolā (tagadējā Raiņa Daugavpils 6. vidusskola), arī mācības pie garīdznieka Oskara Svensona Ēģiptē. Tomēr īsts Raiņa cienītājs nepabrauks garām Birķineļiem, Raiņa bērnības mājām Berķeneles pusmuižā. Muzejā var apskatīt ekspozīciju “Rainis un Berķenele”, “Bērnistaba”, piedalīties radošajās darbnīcās.
Tālāk ceļā aizvien plašāk atklājas šī apvidus ūdeņu bagātības. Ceļš nedaudz vijas gar līkumaino Laucesas upi, bet, šķērsojot senā trakta ceļu Sanktpēterburga-Varšava, ko mūsdienās pazīstam kā autoceļu uz Viļņu, skatam paveras Laucesas ezers, kura lielākā daļa atrodas kaimiņvalsts teritorijā. Apstājoties tā krastā, ir veikts tikpat kā pusceļš. Šeit, Ēģiptē, maršruta tālākajā dienvidu punktā, piramīdas neizdosies atrast, bet 19. gadsimtā celtās evaņģēliski luteriskās baznīcas drupas gan. Pērn tur saremontēts vecās celtnes jumts, sakopti arī blakusesošie kapi, atklāts informatīvais stends. Turpat blakus, pāri ceļam, redzams arī Pirmā pasaules kara laiku virsnieku bunkurs.
Kur ūdeņi, tur arī tilti. Piemēram, pāri kanālam, kas savieno Lielo un Mazo Ilgas ezeru, 19. gadsimta pirmajā pusē uzbūvēts muižas tilts pusloka arkas formā. Pirms tam maršruts vijās gar Medumu ezera austrumu daļu, tieši caur Medumu muižas parku. Mūsdienās tā ir Medumu ezeraines dabas parka teritorija, kur var vērot gleznainus skatus, arī atvelkot elpu uz soliņa.
Tiem, kam interesē senāka vēsture, vērts piebraukt pie Sudmaļu pilskalna, netālu no Sventes ciema. Vietējie nostāsti liecina, ka zem tā esot veduši pazemes ceļi un pagrabos zem tā glabātas mucas ar zeltu. Esot gan jāuzmanās no liela, melna suņa, kas sargā tur mītošu jaunavu. Šobrīd stāvajā pilskalnā ved koka kāpnes, tā virsotnē ierīkota atpūtas vieta.
Sventes ciemā nevarēs pabraukt garām Sventes muižas kungu mājai. Neskatoties uz pamestību pērnā gadsimta otrajā pusē, šobrīd vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma arhitektūras pērle atkal mirdz. Muižā ierīkota viesnīca un restorāns, vērts ielūkoties iekštelpās, kur atjaunotas oriģinālās kāpnes uz otro stāvu un pagalmā, kur izvietota strūklaka. Ievērības vērts ir viss muižas parks, ap kuru izaudzis Sventes ciems.
Blakus šai romantiskajai idillei izveidots II pasaules kara un vēlāko laiku militārās tehnikas muzejs, tāpēc velosipēda sēdekli uz pāris minūtēm var nomainīt pret sēdvietu tankā, bruņotā desanta mašīnā vai citā militārā transportlīdzeklī. Otrā pasaules kara militāras tehnikas privātkolekcija ir unikāla ar to, ka tajā esošie objekti atrasti bijušajos kauju laukos un ir prasmīgi restaurēti. Šeit var apskatīt padomju armijas tankus, bruņotas desanta izlūkmašīnas, militāros transportlīdzekļus, lielgabalus un citas tehnikas vienības.
Pēdējais, turklāt asfaltētais, ceļa posms vijas gar Daugavu. Pavasara palos upe gandrīz vai sasniedz šī ceļa malu, bet vasarā tas paver iespēju velobraucienu noslēgt ar veldzējošu peldi.
Maršrutu kartē var apskatīt mājas lapā www.visitdaugavpils.lv sadaļā “Maršruti”.
Publikācija ir tapusi biedrības “Daugavpils novada tūrisma informācijas centrs” īstenotajā projektā “Velotūrisma un ūdenstūrisma infrastruktūras attīstība Daugavpils novadā”. Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atklāta projektu iesniegumu konkursa Latvijas lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam apakšpasākuma 19.2. "Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju" ietvaros. Projektu finansē Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA).
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
