Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija sēdē piektdien, 31. janvārī, parlamenta deputāti lēma mainīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) iecerēto plānu pievienot Aglonas novadu jaunveidojamajam Preiļu novadam. Izmaiņas sākotnējā kartē veiktas deputātiem atbalstot priekšlikumu Grāveru un Šķeltovas pagastu pievienot Krāslavas, nevis Preiļu novadam.
Tas nozīmē sadalīt pašreizējo Aglonas novada teritoriju. Aglonas, kā arī Kastuļinas pagasta iedzīvotāji pēc reformas dzīvos Preiļu novadā, bet Grāveru un Šķeltovas pagasta iedzīvotāji – Krāslavas novadā. Lai gan iesaistīto pašvaldību vadītāji norādīja, ka atbalsta novada sadalīšanu bijušo rajonu robežās, šoreiz nospraustās robežas nav gluži tādas pašas. Krāslavas rajonā agrāk ietilpa arī Kastuļinas pagasts, un priekšlikums Krāslavas novadam pievienot visus trīs pagastu bija, bet deputātu vairākums to neatbalstīja. Atšķirībā no atbalstītā priekšlikuma, to bija iesniegusi opozīcijas pārstāve -- deputāte Inga Goldberga („Saskaņa”).
Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli gan Aglonas, gan Krāslavas novada pašvaldība veica aptauju. To rezultāti liecina - vairākumus Aglonas novada pagastu iedzīvotāju apbalsta visu trīs pagastu pievienošanu Krāslavas novadam nekā Preiļu novadam kā to bija iecerējusi VARAM. Sēdē arī Aglonas novada domes priekšsēdētājs Juris Butēvics (Grāveru pagasta saraksts) pauda atbalstu Aglonas novada sadalīšanai sadalot tā pagastus veco rajonu robežās. Iemesls - Krāslava kā attīstības centrs agloniešiem ir daudz tuvāks nekā Preiļi.Vēl viņš piebilda: "Tika skatīts variants atstāt Aglonas novadu atsevišķi līdzīgi kā Vatikāna valsti, bet tas netika atbalstīts."
Saeimas deputāte Inga Goldberga atsaucoties uz savu pieredzi administratīvajā darbā pašvaldībā norādīja ministrijas pārstāvjiem, ka sadalīt novadu pagastos nemaz nebūtu tik sarežģīti, kā līdz šim apgalvots. Turklāt Aglonas novads esot veikuši detalizētus aprēķinus. Savukārt Arvils Ašeradens lūdza ministrijai sīkāku situācijas analīzi.
Turpinot skatīt likumprojektu, kas teju trīs reizes samazinātu pašvaldību skaitu, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija uz sēdi piektdien, 31. janvārī, aicināja Latgales reģiona pašvaldību vadītājus. Abpusēju pārmetumu, emocionāli paustu viedokļu un brīžiem arī nepilnīgu faktu jūklī nozīmīgas izmaiņas ministrijas iecerētajā tikpat kā netika panāktas.
Par izņēmumiem uzskatāmi trīs lēmumi – komisijas deputātu vairākums vienojās neapvienot Ilūkstes un Daugavpils novadu, Aglonas novada pagastus sadalīt starp divām pašvaldībām, bet spriešanu par to, vai Varakļānu novads piederīgs Latgales vai Vidzemes reģionam, atlikt.
