Daugavpils Izglītības pārvalde atzinīgi vērtē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājumu atteikties no valsts pārbaudes darbiem 9. klasēs un saglabāt tos 12. klasēs, „Latgales Laikam” pastāstīja pārvaldes vadītāja Marina Isupova.
„Mēs bijām vieni no tiem sabiedrības pārstāvjiem, kas ierosināja rīkoties tieši šādi, jo 9. klasēs var izlikt gada vērtējumu, un nekas drausmīgs tur nenotiks,” teica M. Isupova.
Pamatojot savu nostāju, Izglītības pārvalde norādījusi, ka ārkārtas situācijā pulcēties visiem kopā uz eksāmeniem būtu lieks risks. Otra lieta ir tā, ka jaunieši, divus mēnešus būdami prom no skolas, ir zaudējuši laiku, kas devīto klašu skolēniem bijis paredzēts vielas atkārtošanai, lai nostiprinātu savas zināšanas un gūtu pārliecību par saviem spēkiem, tuvojoties pārbaudes darbiem.
Ministrijas piedāvātais kombinēto eksāmenu variants izglītības speciālistiem nav šķitis tas labākais variants, jo pusaudžu domāšana tomēr ir citādāka nekā pieaugušajiem. Viņiem ir sarežģīti pārslēgties no viena priekšmeta uz citu. Ja viņiem ir pārbaudes darbs matemātikā, tad viņi domā par matemātiku, ja dabaszinībās, tad par attiecīgi šo priekšmetu. Savukārt mācību priekšmetu apvienošana var radīt jucekli, kas nevienam nenāks par labu.
Pēc 9. klases absolvēšanas lielākā daļa skolēnu turpinās izglītoties vidusskolā vai profesionālajās izglītības iestādēs, kur ir savi uzņemšanas noteikumi un uzņemšanas kārtība. Likums paredz arī pārbaudes darbus, iestājoties 10. klasē. Tādējādi skolas, atkarībā no profila, varēs sarīkot arī nepieciešamos pārbaudījumus un viss būs kārtībā.
Un, visbeidzot, pieredze liecina, ka skolotāji bieži vien ir stingrāki, izliekot vērtējumu, nekā rezultāti, kas tiek iegūti eksāmenā. Tādēļ ir pamats domāt, ka gada vērtējums, ko izliks skolotāji vai komisijas, varētu būt pat objektīvāki par centralizēto eksāmena rezultātiem.
