Daugavpils domes ārkārtas sēdē pašvaldības deputātiem neizdevās vienoties par kompensāciju izmaksu mājsaimniecībām, kuru īpašuma vērtība ir samazinājusies sakarā ar gaisa pārvada izbūvi Smilšu ielā. Minētā jautājuma skatīšana atlikta darba uzdevuma sagatavošanai un papildus mērījumu veikšanai, lai pēc tam varētu atkārtoti atgriezties pie kompensāciju izmaksu jautājuma izskatīšanas.
Deputātiem izskatīšanai tika piedāvātie dokumenti, kas paredzēja izmaksāt 17 mājsaimniecībām kompensācijas vairāk nekā 140 000 eiro apjomā sakarā ar to vērtības samazināšanos gaisa pārvada būvniecības rezultātā. Saskaņā ar vērtējumu gaisa pārvada apkaimē esošo nekustamā īpašuma cena ir samazinājusies par 35 līdz 50%.
Lai arī šādu objektu būvniecības gadījumos saskaņošanu ar iedzīvotājiem likums nepieprasa, dzīves apstākļu pasliktināšanās, tostarp palielinājies noēnojums, trokšņu vai gaisa piesārņojuma līmenis, ļauj iedzīvotājiem prasīt kompensācijas no pašvaldības, kas ir šī objekta izbūves iniciators, norādīja Daugavpils domes Juridiskā departamenta vadītājs Ruslans Golovans. Savukārt maksāt vai ne kompensācijas tilta ēnā palikušajiem iedzīvotājiem pašreizējā situācijā ir atkarīgs tikai no domes deputātu lēmuma.
Doms priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš atzina -- ja viņam būtu īpašums, kurš pēc gaisa pārvada izbūves būtu nonācis tā ēnā, viņš par šādu faktu nepriecātos, neskatoties uz to, ka kādam uzlabojas satiksmes risinājumi, jo īpašumam priekšā būtu betona siena, samazinātos ērtības un pazeminātos nekustamā īpašuma vērtība. Tā kā gaisa pārvada būvniecības gadījumā pašvaldība nav rīkojusies pēc labas pārvaldības principiem, pašvaldības vadītājs aicināja deputātus uzņemties atbildību par radušos situāciju un pieņemt politisku lēmumu par kompensāciju izmaksu iedzīvotājiem.
Lai precizētu izmaksājamo kompensāciju apmēru, „Latgales partiju” pārstāvošie deputāti piedāvāja veikt papildus trokšņa, noēnojuma un gaisa piesārņojuma mērījumus, lai nebūtu tā, ka piešķiramās kompensācijas tiek noteiktas tikai pamatojoties uz īpašumu tirgus vērtības samazināšanos.
Domes Juridiskā departamenta vadītājs norādīja, ka mērījumus var veikt, bet tos nebūšot īsti ar ko salīdzināt, jo pirms pārvada būvniecības šādi mērījumi nebija veikti.
Deputāte Līvija Jankovska pauda sašutumu un neizpratni par to, vai tiešām vēl pirms projekta uzsākšanas neviens no atbildīgajām amatpersonām nezināja, ka cilvēku dzīves apstākļi pasliktināsies – ka būs mazāk gaismas un sliktāka ainava, kā arī pieļāva, ka, iespējams, par šādas situācijas izveidošanos kādam būtu jāuzņemas atbildība.
Daugavpils domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītāja Santa Pupiņa norādīja, ka no būvniecības puses visas atbildīgās amatpersonas atzinušas, ka tilta izbūvē no būvniecības viedokļa viss ir bijis likumīgi, cita lieta ir subjektīvie apstākļi , kurus ne vienmēr var prognozēt.
S. Pupiņa piekrita, ka gaisa pārvada būvniecība nav bijis labas būvniecības prakses piemērs, kā arī norādīja, ka bieži vien pirms vērienīgu būvdarbu sākuma tiek apsvērta arī iespēja izpirkt īpašumus, lai izvairītos no dažādiem strīdiem nākotnē.
Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Lāčplēsis vērsa kolēģu uzmanību uz to, ka strīds nav par atlīdzību, bet gan par veidu, kādā tiek noteikts tās apmērs. Iespējams, ka nekustamo īpašumu novērtējumam nevajadzētu būt vienīgajam kritērijam kompensācijas apmēra noteikšanā, ir jāveic piesārņotības, trokšņu līmeņa un noēnotības mērījumi un tikai pēc tam jālemj par kompensāciju apmēru.
Pašvaldības šī gada budžetā kompensāciju izmaksai tilta ēnā palikušajām mājsaimniecībām līdzekļu trūkuma dēļ bija paredzēti tikai 70 000 eiro.
