Saskaņā ar latvāņu ierobežošanas pasākumu plānu Daugavpils novadā vairāku pagastu teritorijā ir sākta latvāņu apkarošana, “Latgales Laiku” informēja Daugavpils novada pašvaldībā.
Pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar SIA “Arvore” par latvāņu izplatības ierobežošanu pašvaldībai piekrītošās 42 zemes vienībās Višķu, Medumu, Laucesas, Naujenes, Biķernieku un Ambeļu pagastā, kur latvāņi aizņem aptuveni 16 hektārus. Pirmie pasākumi -- latvāņu pļaušana vai iznīcināšana ar integrēto augu aizsardzības metodi -- jāveic līdz 15. jūnijam.
Valsts augu aizsardzības dienesta dati liecina, ka Daugavpils novadā privātpersonām vai juridiskām personām piederošajās zemēs latvāņi aizņem kopumā ap 195 hektārus. Pašvaldībai piederošajos īpašumos bija reģistrēti 89 hektāri ar latvāņiem invadētas zemes, taču pērn pašvaldības zemes lietu speciālisti, apsekojot latvāņu skartās platības, secināja, ka vairākās reģistrētajās platībās latvāņi ir iznīdēti un ir sastopami vairs tikai 35 hektāros.
Daugavpils novada dome pirms diviem gadiem ir izstrādājusi latvāņu ierobežošanas pasākumu organizatorisko plānu, kura gaitā ir apsekotas latvāņu skartās platības, bet šogad budžetā paredzēti līdzekļi arī latvāņu apkarošanas pasākumu īstenošanai.
To, ka latvāņi invadētajās teritorijās iznīks uzreiz pēc pasākumu īstenošanas, garantēt tomēr nevar, jo latvāņu sēklas augsnē var saglabāties un saglabāt dīgtspēju līdz desmit gadiem, atzīst pašvaldības Dabas resursu nodaļas vadītāja Jolanta Bāra. Taču, jebkurā gadījumā, šie pasākumi būtiski samazinās latvāņu platības. J. Bāra uzsver, ka ļoti būtiski ir arī tas, lai latvāņu apkarošanas pasākumus īstenotu arī privāto zemju īpašnieki, pretējā gadījumā pašvaldības veiktais darbs var izrādīties veltīgs. Tāpēc turpmāk plānots strādāt arī ar īpašniekiem, kuru zemes invadētas ar latvāņiem.
Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu un Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas noteikumiem, valsts līmenī ir noteikti invazīvās augu sugas -- Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas pasākumi, tā iznīcināšanas kārtība un metodes. Tajos noteikta arī kārtība, kādā zemes īpašnieki sniedz informāciju par latvāņa izplatību zemes lietošanas mērķu grupās, kā arī darba aizsardzības prasības, veicot latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumus.
Saskaņā ar šiem noteikumiem, katrai pašvaldībai ir jādomā, ko darīt ar latvāņiem aizaugušajām platībām. Latvāņi aug gan uz pašvaldības piederošas, gan arī uz privātas zemes, tostarp arī gar ūdenstilpēm un neapsaimniekotās zemes platībās.
Ikviena zemes īpašnieka pienākums ir rūpēties ne tikai par sev piederošo zemes īpašumu, bet arī nepieļaut invazīvo augu sugu izplatību ārpus sava īpašuma. Ikvienam īpašniekam ir jāziņo Valsts augu aizsardzības dienestam, kādi pasākumi notiek cīņā ar latvāņu aizaugušajām teritorijām, kā arī jāsniedz informācija par latvāņu atradņu paplašināšanos vai samazināšanos. Zemes īpašnieki var vērsties arī pašvaldībā, lai saņemtu konsultāciju par iespējamiem pasākumiem latvāņu izplatības ierobežošanā.
Padomju gados latvāņus Latvijā ieveda kā kultūraugus, kurus bija paredzēts izmantot skābbarības ražošanai liellopu fermām. Vairāku gadu desmitu laikā šis augs izplatījies savvaļā. Šo augu sula satur vielas, kas ultravioletā starojuma iedarbībā var radīt ādas apdegumus.
Latvānis ir grūti iznīdējams, tā sēklas saglabājas augsnē ilgstoši. Lauksaimniecībai derīgo zemju, kur ieviesies latvānis, izmantošana ir apgrūtināta, bet īpaši sarežģīti ir panākt šī invazīvā auga iznīdēšanu ūdenstilpju krastos, ceļmalās, pamestās un degradētās teritorijās.
