Mūsdienīgu dārzu -- gan siltumnīcu, gan puķu dobes, gan tūju dzīvžogu -- laista kapilārā jeb pilienlaistīšanas sistēma. Tās ierīkošana no nulles izmaksā ap 200—300 eiro.
Teksts: Ģirts Kondrāts
Konsultēja: AS “Akvedukts” iepirkuma -- pārdošanas speciālists Andrejs Burnajevs
Pilienlaistīšana dod iespēju ietaupīt gan laiku, gan ūdens resursus, jo ūdens tiek piegādāts augu saknēm un nebaro nezāles. Smalkāk to var saukt arī par mikroirigāciju.
Izvēle ir neierobežota
Pilienlaistīšanas sistēmu katrs var veidot tādu, kā pašam patīk. Tā ir viegli pielāgojama konkrētam dārzam, ērti un vienkārši uzstādāma. Viss atkarīgs no tā, kādi augi – gurķi, tomāti, zemenes, garšaugi, puķes vai tūju dzīvžogs – ir jālaista; cik daudz šo augu ir un kāds ūdens daudzums diennaktī apmierina šo augu vajadzības.
Tad atliek atbilstoši vajadzībai izvēlēties ražotāju, piemēram, itāļu “Claber”, kura ierīces Latvijā ir nopērkamas jau pārdesmit gadus vai holandiešu “Rehavo”. Internetā var atrast arī indiešu un ķīniešu ražojumus vai Izraēlas “Rivulis Irrigation”, “Sistema Azud” un citu kompāniju ražojumus.
Galvenais, lai ūdens būtu tīrs
Veidojot piemājas pilienlaistīšanas sistēmu, ir svarīgi, kāds ūdens ņemšanas avots to baros – dziļurbums, ūdens no smilts vai grants slāņa jeb spices, aka vai ūdensvads. Ūdenim obligāti nav jābūt mīkstam vai atdzelžotam, taču tīram gan. Tāpēc nederēs dīķa ūdens, kurā būs gan smilšu, gan dūņu daļiņas un visādi gruži.
Lai darbinātu pilienlaistīšanas sistēmu, ir jānodrošina salīdzinoši neliels ūdens spiediens, jo ar pašteci vien tā nedarbosies. Šim nolūkam būs vajadzīgs sūknis. Savukārt, izvēloties sūkni, jāņem vērā, cik tālu no siltumnīcas atrodas ūdens avots un cik liels ūdens daudzums diennaktī būs vajadzīgs laistāmajiem augiem. Protams, jāņem vērā, kādi ūdens resursi vispār ir mūsu rīcībā.
Sistēmā jānodrošina spiediens
Vislabākais spiediens pilienlaistīšanas sistēmā ir viens bārs (bar), kas vienlīdzīgs apmēram vienu atmosfēru lielam spiedienam. Tāpēc sistēmā ir jārada spiediens ar sūkni. Pretējā gadījumā, lai tā normāli darbotos, būtu nepieciešama desmit metru augstumā pacelta ūdens tvertne.
Taču sūknis, kas piegādā sistēmai ūdeni, parasti rada lielāku spiedienu par vienu bāru. Tāpēc ir vajadzīgs spiediena reduktors, lai no sūkņa izejošā ūdens spiedienu izlīdzinātu līdz vienam bāram. Protams, atkarībā no tā, vai ūdens tikai tiks pilināts no caurules ar atsevišķiem punktiem, vai izsmidzināts uz augiem ar minismidzinātajiem, spiedienu sistēmā var mainīt no 0,5 līdz pat 2,5 bāriem.
Viss ir paredzams jau iepriekš
Pilienlaistīšanas sistēmai ir “smadzenes” – laika slēdzis jeb taimeris, kas nosaka, cik daudz ūdens diennaktī tiks piegādāts augiem. Populāri ir slēdži ar jau izveidotām programmām. Lai gan ir laika slēdži pat ar vairāk nekā 60 programmām, pilnīgi pietiek ar tādiem, kam ir 20 programmas, un atliek tikai izvēlēties vienu no tām, paredzot nepieciešamo spiedienu sistēmā, ūdens daudzumu litros minūtē un ūdens padeves laika intervālu. Otrais slēdžu tips – laika slēdži, kuriem atbilstošu ūdens padeves režīmu var ieprogrammēt lietotājs pats, nosakot, piemēram, cik bieži un cik daudz ūdens diennaktī iepilēs uz podā augoša tomāta saknēm. To var izdarīt, vadoties pēc vienkāršiem simboliem uz laika slēdža ekrāna un dažu pogu un slēdžu palīdzību.
Ir laika slēdži, kas garantēs ūdens padevi divu, piecu vai desmit minūšu ilgā laika posmā katrās 12 stundās, no vienas minūtes līdz viena stundai diennaktī, vai darbosies 60 minūtes septiņās dienās, izpilinot vai izsmidzinot paredzēto ūdens daudzumu minūtē vai aprasinot paredzēto laukumu.
Kā darbojas piliencaurule
Lai ūdens tiktu līdz augiem, ūdens krānam piestiprinātajam taimerim ir jāpievieno maģistrāla ūdens caurule, un tad tālāk atbilstoša izmēra – ½” jeb 13–16 mm resna piliencaurule. Tajā ik pa gabalam ir izveidoti caurumiņi jeb punkti, pa kuriem iztecēs noteikts ūdens daudzums.
Pārdošanā ir šļūtenes, kurām stundā no viena punkta iztek vai nu divi, vai četri litri ūdens. Tāds laistīšanas veids vislabāk noder, piemēram, tūju dzīvžoga laistīšanai, kad nav tik svarīgi pievadīt mitrumu pie katra auga saknēm, bet visai augu rindai kopumā. Ir arī mikroporu caurules, caur kurām ūdens izpil un iesūcas augsnē.
Ņemam šļūteni, izstiepjam visā garumā blakus saknēm un vēl apberam ar mulču, kas labāk palīdzēs saglabāt mitrumu augsnē. Cik stundas dienā jādarbina sistēma, atkarīgs no tā, kur dzīvžogs atrodas – vai mājas saulainajā dienvidu pusē, kur viss ātri izkalst, vai vietā, kur pārsvarā ir ēna, un mitrums augsnē saglabājas ilgāk.
Mazliet citādi jārīkojas, ja gribam ar pilināšanu laistīt puķu dobi vai augus siltumnīcā, kad ūdens tiek pievadīts pie katra auga saknēm. Tad no galvenās caurules ar veidgabalu palīdzību var izveidot atzarus vai virknē saslēgtus pilinātājus. Šim nolūkam izmanto jau tievāku – ¼” jeb 4--6 mm diametra caurules. Šāda metode noderēs, ja tiks laistīti augi podiņos vai konteineros.
Ūdeni var arī izsmidzināt
Vēl viens veids, kā augiem var piegādāt ūdeni, ir smidzinātāju jeb mini sprauslu izmantošana. Tas vislabāk noderēs puķu dobēm vai tur, kur augiem vajadzīgs mitrums lielākā apjomā ne tikai saknēm. Zālājiem gan šādi mikrosmidzinātāji būs par maziem, jo atkarībā no jaudas, bet vairāk pat no darbības leņķa – 360, 180 vai tikai 90 grādiem, aplaistīs no trim līdz 16 kvadrātmetriem lielu platību. Tātad šādu laistītāju darbības rādiuss būs no viena līdz deviņiem metriem, bet izsmidzinātā ūdens daudzums no 17 līdz 72 litriem stundā pie 2,5 bāru spiediena.
Te jāpiebilst, ka pilinātājiem, atšķirībā no mikrosmidzinātājiem, darbības laukums netiek norādīts, jo ūdeni tie pilina tikai vienā punktā.
Kas jāievēro, lai sistēma nesabojātos
Pirmkārt jāatceras, ka pamatā gandrīz visi pilienlaistīšanas sistēmas elementi ir izgatavoti no plastmasas un ar jebkuru plastmasu ar laiku kaut kas var notikt.
Visvieglāk, kā sistēmu nokaut no iekšpuses, ir netīra ūdens izmantošana, piemēram, no dīķa, kurš noteikti saturēs smiltis un gružus. Rezultātā aizsērēs gan mazākā diametra caurules, gan sprauslas, gan punkti, pa kuriem ūdens iztek no caurules.
Pats par sevi saprotams, ka nevajadzētu staigāt pa caurulēm vai tās lauzīt.
Beidzot laistīšanas sezonu, ūdeni no sistēmas vajag izlaist. Ūdenim sasalstot, caurulēs veidosies ledus, kas tās sabojās. Noteikti nevajag darbināt laistīšanas sistēmu, kad laukā ir sals.
Elektrības sprieguma pārkritumi pilienlaistīšanas sistēmai nav bīstami, jo laika slēdzi darbina baterijas, kuru jauda ir 1,5 vai 9 volti; tas nozīmē, ka programmas no slēdža atmiņas nepazudīs. Protams, jāseko, lai baterijas laikus tiktu aizvietotas ar jaunām. Nekāda indikatora, kas signalizē par bateriju iztukšošanos, nav, bet, kad tas jādara, var redzēt pēc laika slēdža ekrāna. Baterijām „nosēžoties”, tas paliks blāvākas.
Cik tas viss maksā?
Lai sistēmu uzbūvētu no nulles, cena vārstīsies no 200 līdz 300 eiro. Šajā cenā ietilpst sūknis, vadības bloks jeb laika slēdzis, spiediena reduktors, kas pastāvīgi nodrošina viena bāra spiedienu sistēmā, līnijfiltrs ar gružu sietiņu iekšpusē, maģistrālā polietilēna šļūtene, kuru standarta garums ir 25 vai 50 metri rullī, pievadošās caurules, noslēgvārsti, kas vajadzīgi, ja izveidotas vairākas neatkarīgas līnijas, dažādas konfigurācijas veidgabali, dažāda ražīguma pilinātājuzgaļi vai sprauslas.
Sistēmas garantijas laiks ir divi gadi.
Pircējam noteikti ir jāizstāsta pārdevējam, kur pilienlaistīšanas sistēma tiks izmantota, -- ja būs vairāk informācijas, pārdevējam būs vieglāk nokomplektēt pilnīgi darbojošos sistēmu.
Žurnāls „Dārza Pasaule”
