Vecāku piemēra spēks
Šajos vasaras mēnešos daudzi bērni un jaunieši pirmo reizi savā dzīvē ies uz grēksūdzi, saņems Svēto Komūniju un Iestiprināšanas sakramentu. Tas ir vienreizējs un svarīgs notikums gan ģimenes, gan arī draudzes un Baznīcas dzīvē, un tam ir nepieciešams gatavoties. Sagatavošanās periods ir svētīgs laiks, kurā Dievs aicina ne tikai bērnus, bet arī viņu vecākus un krustvecākus atjaunot un padziļināt savu ticības pieredzi.
Es atceros kādu ģimeni, no kuras divi bērni gatavojās Svētajai Komūnijai. Bērnu vecāki uzskatīja sevi par ticīgiem, bet dievnamu apmeklēja ļoti reti. Es pat īsti nezinu, kāpēc viņi nolēma dēlus vest uz svētdienas skolu. Puisēni labprāt piedalījās nodarbībās un ļoti gribēja pieņemt Jēzu Vissvētākajā Altāra sakramentā. Vecāki mīlēja savus bērnus, tāpēc atsaucās viņu lūgumam un piedalījās visās nodarbībās. Arī viņiem, lai nebūtu garlaicīgi, tika uzdoti ar ticību saistīti jautājumi un uzdevumi. Tas palīdzēja arī pašiem vecākiem iekšēji atgriezties un sakārtot savu dzīvi. Pēc dēlu Pirmās Svētās Komūnijas viņi sāka gatavoties Laulības sakramentam, kaut arī pirms tam nebija vēlējušies laulāties. Veicot dzīves grēksūdzi, viņi paši personīgi piedzīvoja Dieva mīlestības pieskārienu. Tieši caur viņu bērniem un Svētās Komūnijas žēlastību arī pie viņiem atnāca Kungs Jēzus un pārveidoja visu viņu ģimenes dzīvi. Viņiem šie sakramenti bija īsta sastapšanās ar dzīvo Dievu.
Jau kopš pirmajiem gadsimtiem kristīgā ģimene tiek saukta par „mājas Baznīcu”, kurā bērni saņem kristīgo audzināšanu. Laulības ceremonijas laikā priesteris katram no laulātajiem uzdod jautājumu: „Vai jūs esat gatavi laulības dzīvē saņemt Dieva svētību, tas ir, bērnus, un audzināt viņus pēc Jēzus Kristus un Viņa Baznīcas likuma?” Un atbilde skan: „Gribam.”
Kristīgiem vecākiem jārūpējas par to, lai viņu ģimene būtu pirmā vieta, kurā bērni iemācās lūgties un arī lūdzas katru dienu kopā ar vecākiem. Īpaši mazākiem bērniem šī kopīgā ģimenes lūgšana ir pirmā un būtiskākā Dieva pieredze, kā arī dzīva vecāku ticības liecība. Kristīgiem vecākiem bērni jāievada Baznīcas dzīvē no mazotnes – vispirms ar Kristības sakramentu, pēc tam ar kopīgu lūgšanu un piedalīšanos Svētajā Misē. Tādēļ vecākiem pašiem jārūpējas par svētdienas un svētku dienu reliģisku svinēšanu, kuras galvenais notikums ir piedalīšanās Svētajā Misē.
Bērni ir ļoti atvērti Dievam, meklē Viņu un grib iet garīgās dzīves ceļu, tikai viņi vēl ir mazi un nenobrieduši, lai patstāvīgi pie tā turētos. Viņiem ir nepieciešami ceļveži, kas ir stipri ticībā. Un par tādiem ceļvežiem jābūt vecākiem un arī krustvecākiem.
Neaizmirsīsim arī to, ka kristīgajā audzināšanā pats svarīgākais ir labs piemērs, dzīva vecāku liecība. Tikai lūdzoties kopā ar bērniem, tēvs un māte spēj ielikt stipru ticības pamatu bērnu sirds dziļumos, kuru nespēs iznīcināt vēlākie dzīves notikumi. Savukārt, ja vecāki tikai runā, ka kristietim ir jālūdzas un jāiet uz baznīcu, bet paši to nedara, tad viņi nespēs par to pārliecināt arī savus bērnus. Jo viņu darbi liecina pretējo: dators, televīzijas raidījumi vai dažādas izklaides ir svarīgākas par lūgšanu un dievnamu. Pāvests Jānis Pāvils I (īstajā vārdā Albīno Lučiāni) mēdza atkārtot: „Mēs zaudējam daudzas cīņas, jo maz lūdzamies.” Lai tik mēs nezaudētu arī šo svarīgāko cīņu par mūsu bērnu dvēselēm!
Mīļie vecāki un krustvecāki, Dievs jums ir uzticējis lielu un atbildīgu misiju, tāpēc lūdziet Kungu, lai Viņš dāvā jums stipru ticību un mīlestību kristīgās audzināšanas darbā, ka jūs ar vārdiem un piemēru būtu savu bērnu pirmie ticības skolotāji!
Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests
