Vasarā Latvijā īpaši populāras kļūst aukstās zupas. Vai tās ir veselīga un ieteicama ikdienas uztura sastāvdaļa? Kā pagatavot tās veselīgi un ko vērtīgu tās spēj sniegt mūsu organismam? Skaidro BENU Aptiekas piesaistītās ekspertes, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un farmaceite Zanda Ozoliņa.
Labs palīgs svara kontrolei
Karstā un saulainā laikā mēs lūkojamies pēc kāda vēsāka dzēriena un plānojam savu ēdienkarti tā, lai nebūtu ilgi jābūt pie plīts. Tieši vasaras laikā savu uzvaras gājienu sāk aukstās zupas – vieglas, atspirdzinošas un vienkārši pagatavojamas. Daudziem aukstās zupas asociējas ar vieglāku ēdienreizi, un tā tas patiešām ir. Pamatā šādas zupas tiek gatavotas uz kefīra bāzes, kur tiek pievienotas marinētas bietes, svaigi gurķi, olas, zaļumi. Ir arī variācijas, kad zupas tiek gatavotas uz ūdens vai kvasa bāzes. Daudzi ir iemīļojuši okrošku ar kefīru, kvasu – auksto skābeņu vai spinātu zupu.
Vienlaikus aukstās zupas ir labs veids, kā uzņemt ikdienā vairāk dārzeņu un zaļumu. Tās nesatur daudz kaloriju, bet ir labs olbaltumvielu avots, ja tām tiek pievienotas olas un kefīrs. Tāpat aukstās zupas var būt labs palīgs arī svara korekcijas laikā, jo, ja vien šīm zupām neliksiet klāt majonēzes un trekno krējumu, tad viena zupas porcija parasti nepārsniegs 100 kcal.
Tradīcijas un variācijas
Katrai ģimenei un pat tautai mēdz būt savas auksto zupu gatavošanas tradīcijas. Ir ierasts, ka „klasiskajai” zupai ar kefīru un marinētām bietēm pievieno tikai svaigus gurķus, zaļumus un olas. Taču ir ģimenes, kurās šādai zupai liek klāt vārītus kartupeļus, desu un pat vārītu gaļu. Jo vairāk sastāvdaļu, jo zupa būs kalorijām bagātāka. Nav vienas pareizās zupas gatavošanas receptes – tā klasiski nāk no ģimenes. Taču no veselīga uztura viedokļa nav ieteicams zupu. gatavot uz ūdens, krējuma un majonēzes bāzes, pievienot desas un cīsiņus, īpaši, ja nepieciešama svara korekcija un tiek domāts par veselīgu dzīvesveidu.
Ja gribas izmēģināt ko neierastāku, ļoti interesants variants ir Kolkas stragnams – aukstā zupa ar sālītu siļķi, kefīru, marinētiem gurķiem un olu. Sezonā var likt klāt redīsus, pievienot arī svaigus gurķus. Par vasaras auksto zupu var saukt arī kurzemnieku skābputru, jo tajā ir miežu putraimi, ūdens, kefīrs vai rūgušpiens. To var papildināt arī ar zaļumiem, biezpienu. Tāpat interesanta ir auksto zupu gatavošana uz kvasa bāzes.
Modernas vēsmas
Mūsdienās aukstās zupas bieži vien gatavo arī ar kefīru, avokado, gurķiem, zaļumiem, reizēm pievienojot garneles, kā arī citas jūras veltes. Tāpat kefīram mēdz pievienot minerālūdeni. Spirgtu garšu zupai piešķirs arī nedaudz piparmētras. Garšai katrs ēdājs zupām var pievienot sinepes, mārrutkus, balzamiko krēmu, tabasko... Katram ir jāmēģina un jāatrod savām garšas kārpiņām atbilstoša recepte.
Auksto zupu variācijas ir piemērotas arī vegāniem – jo kefīra vietā var izmantot augu valsts sojas produktus.
Kolkas stragnams – sena un garda līvu aukstās zupas recepte.
Nepieciešams: kefīrs, sālītas siļķes filejas, skābēti vai marinēti gurķi, cieti vārītas olas, zaļumi.
Pagatavošana: kefīrā liek smalki sagrieztus gurķus, siļķi un sakapātas olas, atstāj ievilkties. Šo procesu var veikt no rīta un zupu ēst pusdienās.
Pasniedz ar rūšrāceņiem – ar mizu vārītiem kartupeļiem un zaļumiem.
Tomātu gaspačo (gazpacho) – Andalūzijas reģiona zupa.
Pagatavošana: izmantojiet tikai svaigu, ļoti gatavu tomātu bāzi, zupa sanāks gardāka, nekā gatavojot ar tomātu sulu. Gatavus tomātus blanšē, novel miziņas un virtuves kombainā sakuļ. Pievieno sagrieztus gurķus, dažādas krāsas papriku, tomātus, daudz zaļumus, ķiplokus, čili, tabasko, pēc garšas sāli, citronpiparus, citrona sulu, tad pievieno nedaudz labas kvalitātes olīveļļu. Zupu samaisa un ļauj tai ievilkties pāris stundas. Neliek ledusskapī! Pasniedz ar ķiploku eļļā grauzdētu maizi, tomātiem, bazilika pesto.
Klasiskā biešu aukstā zupa. Aukstā zupa ar marinētām bietēm, svaigiem gurķiem, cieti vārītām olām, zaļumiem un kefīru – pagatavota pēc katras ģimenes īpašās receptes.
Aukstās zupas ir veselīga un vērtīga sastāvdaļa vasaras ikdienas ēdienkartei, taču ir ļoti svarīgi to “nesabojāt” ar neveselīgām piedevām, piemēram, majonēzi vai veikalos pirktām treknām mērcēm. Ja gribas zupu papildināt ar kādu pikantāku un asāku noti, izmantojiet svaigus vai kaltētus garšaugus. Vasarā vietējie zaļumi ir īpaši vērtīgs vitamīnu un minerālvielu avots, piemēram, zaļie lociņi satur daudz dzelzi, dilles ir dabīgs asinsspiediena pazeminātājs, pētersīlis uzlabo gremošanu, un tam piemīt arī antibakteriāla darbība. Nevajadzētu aizmirst, ka sarkanām bietēm ir vēderu mīkstinošas īpašības, kā arī asinsrades īpašības.
Savukārt, ja zināt, ka jūsu kuņģis mēdz nejusties labi pēc svaigo dārzeņu un zaļumu patēriņa uzturā un pēc aukstās zupas ir uzpūties vēders, talkā var nākt piparmētru vai fenheļa tēja.
