Sunīte Naida nedēļas sākumā devās uz Rēzekni, uz savām jaunajām mājām, bet Džeks, Odrija un Kupers un vēl teju 20 suņi Daugavpils dzīvnieku patversmē joprojām gaida savus jaunos saimniekus, „Latgales Laikam” stāsta patversmes darbiniece Gaļina Bogdanova.
Džeks ir liels, skaists, gudrs un labsirdīgs aptuveni četrus gadus vecs suns. Viņš tika atrasts pirms aptuveni trim mēnešiem Miera ielā netālu no veterinārās klīnikas -- kāds to bija vienkārši izmetis. „Viņu ilgi nevarēja noķert, jo suns baidījās no kakla saites un pavadiņas, līdz beidzot mēs viņu tomēr pievilinajām,” atceras Gaļina.
Pa šo laiku suns ir pieradināts pie kakla siksnas un pavadiņas. Džeks draudzīgi izturas pret citiem suņiem, bet ārpus patversmes teritorijas iet nelabprāt. Iespējams, baidās, ka viņu atkal izmetīs. Gaļina ir pārliecināta, ka Džeks savam jaunajam saimniekam būs labs draugs un sargs.
„Odrija un Kupers ir māsa un brālis. Viņi visur ir kopā, gan guļ vienā būdā, gan ēd no vienas bļodas. Viņus uz patversmi atveda kucēnu vecumā. Suņuki atrasti laukā netālu no Lokomotīvju remonta rūpnīcas,” stāsta Gaļina.
Sākumā suņi baidījušies no svešiem cilvēkiem, taču patversmē pavadītā pusotra gada laikā ir krietni paaugušies un vairs nav tik bailīgi. „Suņi ir komunikabli, viņiem patīk pastaigāties, pavārtīties pa zemi. Labi sargi viņi diez vai būs, drīzāk labi draugi ģimenē,” prognozē Gaļina.
Uzticīgu suni samaina pret pudeli grādīgā
Sunīti Naidu, viņas brāli un suņu mammu, vācu aitu suni, patversmes darbinieki izņēma no kādas nelabvēlīgas ģimenes, kurā daudz tika lietots alkohols. Naidas mamma drīz vien tika pie jauniem saimniekiem. Taču kādu dienu, ticis ārā pa atvērtajiem vārtiņiem, uzticīgais dzīvnieks atgriezās pie vecajiem saimniekiem savā iepriekšējā dzīves vietā. Viņi suņa uzticību nespēja novērtēt un par pudeli atdeva atpakaļ jaunajiem saimniekiem.
Savukārt Naidai jaunos saimniekus patversmē nācās gaidīt teju pusotru gadu. Nedēļas sākumā viņai paveicās un viņa nonāca pie labiem cilvēkiem, kam nesen nomira vecais suns.
Priecē tas, ka arī Naidai jaunie saimnieki uzreiz iepatikās.
Dinas veiksmīgā izglābšanās
Pirms sešiem gadiem Daugavpils dzīvnieku patversmē ienāca kucēns Dina. Drīzumā tai tika piemeklēts jauns saimnieks un šķita, ka nu viss ir veiksmīgi noslēdzies, turpina stāstīt dzīvnieku patversmes darbiniece.
Kādu dienu netālu no savas mājas Gaļina pamanījusi izmestu, pinkainu suni, kurš pastaigājies pa tuvējās skolas teritoriju. Suns tika noķerts un atvests uz dzīvnieku patversmi. Šeit viņu izmazgāja, izķemmēja, nocirpa, un Gaļina tajā atpazina savu bijušo audzēkni Dinu. Kucei bija nepieciešama arī ārstēšana, jo suņa astes galiņš bija sapinies pinkās un jau sācis strutot.
Vēlāk izrādījās, ka Dinas saimnieks pirms pāris gadiem nomiris, bet viņa mātei, sirmgalvei, nav bijis pa spēkam rūpēties par dēla suni. Dina aptuveni divus ???? viena pati staigājusi pa Forštati, kāds ik pa laikam viņu pabarojis. Pēc tam suns, iespējams, ticis kaut kur aizvests, piesiets un atstāts. Par laimi, Dinai izdevies pārgrauzt virvi, atsvabināties un izglābties.
Beidzot, pateicoties cilvēku atsaucībai un veiksmīgai apstākļu sakritībai, daudz ko pārcietušajai sešgadīgajai Dinai atkal ir paveicies un viņa ir atradusi sev jaukas jaunas mājas Aizkrauklē. Viņai ir arī jauks kompanjons, saimnieku mīlulis Vidusāzijas aitu suns.
Dzīvniekus neatdod, kam pagadās
Dzīvnieki no patversmes netiek atdoti, kam pagadās. Cilvēki, kas ir izrādījuši vēlmi paņem to vai citu dzīvnieku, tiek iztaujāti, kādēļ viņi vēlas dzīvnieku, kādi būs viņa dzīves apstākļi un kā suns tiks aprūpēts. Tiek arī jautāts, vai ģimenes locekļiem nav alerģijas pret dzīvniekiem.
„Saimniekiem, kas vēlas turēt dzīvniekus piesietus ķēdē, suņus cenšamies nedot. No suņa ķēdē lielas jēgas nav. Arī īsti sargāt viņš nevar, ja nu vienīgi riet un aizbiedēt kādu lapsu,” skaidro Gaļina.
Laika gaitā teju visiem patversmes suņiem tiek piemeklēti jauni saimnieki. Grūtāk atrast jaunus saimniekus ir bailīgajiem suņiem. Šādi suņi der ģimenēm, kur viņi var būt nevis sargi, bet gan draugi.
Diemžēl bailīgi suņi nav retums. Tam pamatā ir parasti ir tas, ka savulaik dzīvnieki ir tikuši nežēlīgi sisti, baidās no cilvēkiem un viņiem neuzticas.
Lai šķiršanās no patversmes un aprūpētājiem būtu mazāk sāpīga un dzīvnieki saprastu, ka patversme nav viņa vienīgās mājas, suns pie saviem jaunajiem saimniekiem pamazām tiek radināts ar regulārām kopīgām pastaigām.
Ir bijuši arī gadījumi, kad patversmē ierodas kāds cilvēks, un suns, kurš parasti baidās no svešiem cilvēkiem, no viņa neatiet ne soli.
Daugavpils dzīvnieku patversmes suņi ir raduši sev jaunas mājvietas ne tikai Latvijā, bet arī aiz tās robežām, tai skaitā Igaunijā. Patlaban patversmē jaunus saimniekus gaida teju divi desmiti suņu.
