VAS „Latvijas dzelzceļš” (LDz) pašlaik pienākuši grūti laiki. Kravu pārvadājumu apjoms strauji sarūk, un šajā situācijā uzņēmumā bija spiesti īstenot nepopulārus pasākumus – atlaist savus darbiniekus. Šogad darbu zaudēs aptuveni 1,5 tūkstoši dzelzceļnieku. Un pagaidām nav nekādu cerību, ka situācija varētu uzlaboties, -- teica LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, tiekoties ar Daugavpils domes vadību.
„Kopumā šogad kravas apgrozījuma samazinājums šobrīd jau ir sasniedzis 52%. Vislielākais kritums vērojams Krievijas virzienā. Savukārt kravu pārvadājumu apjoms Baltkrievijas Republikas virzienā atbilst ieplānotajam. Taču, salīdzinājumā ar 2019. gadu, arī tas ir ievērojami sarucis.
Latgales reģionā pirmajā pusgadā LDz Rēzeknes un Daugavpils iecirknī mēs bijām ieplānojuši atlaist 300 darbiniekus. Esam atlaiduši 286. Šī gada otrajā pusē mēs plānojam atlaist vēl 156 cilvēkus. Protams, tas nenotiks rīt, viss norit pakāpeniski. Protams, pirmām kārtām no darba tiek atbrīvoti pensionāri,” uzsvēra LDz vadītājs.
Māris Kleinbergs atzīmēja, ka tuvākajā perspektīvā atgriezties pie agrākajiem rādītājiem nebūs iespējams. Un sakarā ar to aktualizējas jautājums par jaunu speciālistu – dzelzceļnieku -- sagatavošanu un viņu skaitu.
„Būsim godīgi, tāds speciālistu skaits, kādu gatavo mūsu izglītības iestādes, turpmāk nebūs vajadzīgs,” teica Māris Kleinbergs, „šis nopietnais jautājums mums jāatrisina kopā ar profesionālo izglītības iestāžu, augstskolu pārstāvjiem. Protams, „Latvijas dzelzceļš” nevar palikt bez speciālistiem. Bet kādiem tiem jābūt? Kādas prasības viņiem tiks izvirzītas? Es atkārtošos – tā kā bija agrāk, vairs nebūs.”
Pašlaik Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē ir 250 nu jau bijušie „Latvijas dzelzceļa” Daugavpils iecirkņa darbinieki.
Daugavpils domes priekšsēdētājs Igors Prelatovs pziņoja, ka jau tuvākajā laikā Daugavpils kļūs par vienīgo lielāko „LDz Ritošā sastāva serviss” lokomotīvju remonta centru Latvijā. Tam jānotiek jau nākamajā gadā.
„Tas nozīmē, ka speciālisti, kuri šeit strādā pašlaik, būs pieprasīti arī turpmāk. LDz valdes loceklis Ēriks Šmuksts mūs informēja, ka mums jau ir daudz ritošā sastāva remonta pasūtījumu no Ukrainas, Polijas un citām valstīm. Šogad pandēmijas dēļ LDz nevarēja īstenot šos plānus. Cerēsim, ka to izdosies paveikt nākamajā gadā,” teica Igors Prelatovs.
Māris Kleinbergs uzsvēra, ka tieši tāpēc šo struktūru štatu samazināšana skars vismazāk.
LDz un Daugavpils domes vadības tikšanās laikā tika apspriests arī dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanas projektu turpmākās realizācijas jautājums. Viens no tiem ir rekonstrukcija, kas drīzāk būs jaunas šķirošanas stacijas būvniecība. Pašlaik šis projekts ir „iesaldēts” uz noteiktu laiku.
Otra projekta iniciatore ir Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība „Latraps” un Daugavpils dome.
„Runa ir par piebraucamo ceļu būvniecību Križu industriālajā zonā,” pastāstīja Daugavpils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Lāčplēsis, „tā kā pozitīvs „Latvijas dzelzceļa” lēmums netika sagaidīts, uzņēmums „Latraps” paziņoja, ka ir gatavs īstenot šo projektu saviem spēkiem. Acīmredzot, pašlaik LDz nespēj finansiāli palīdzēt realizēt šo projektu. Šeit, visdrīzāk, jāgaida Satiksmes ministrijas atbalsts, lai varētu saņemt Eiropas Savienības finansējumu. Pašvaldība atbalstīs šādu pozīciju šajā jautājumā, tāpēc strādāsim un meklēsim iespējas, kā atrisināt šos jautājumus.”
Savukārt LDz valdes loceklis Ēriks Šmuksts apgalvoja, ka VAS „Latvijas dzelzceļš” pieliks maksimāli daudz pūļu, lai jauno dzelzceļa atzaru pieslēgtu signalizācijai un sakariem.
Tikšanās noslēgumā VAS „Latvijas dzelzceļš” vadītāji paziņoja, ka LDz plāno līdz 2025. gadam maršrutā Rīga—Daugavpils—Rīga palaist pasažieru vilcienu, kura ātrums būs 150—160 kilometri stundā. Turklāt tiks saglabāta lielākā daļa staciju. Ja projekts tiks veiksmīgi realizēts, brauciens uz Rīgu pasažierim no Daugavpils aizņems mazāk nekā divas stundas.
