Kas īsti nepieciešams mūsu bērniem?
Tā ir neapstrīdama patiesība, ka bez mīlestības piesātinātām attiecībām neviens cilvēks nevar dzīvot pilnvērtīgi. Psihoterapeiti uzskata, ka visu emocionālo un garīgo ievainojumu cēlonis ir viens – mīlestības trūkums. Cilvēku dzīvē tik daudz ciešanu ir tieši tādēļ, ka viņi ir bijuši nemīlēti, nepieņemti, nevajadzīgi, pazemoti, atstumti. Tas, kurš nejūtas mīlēts, nav spējīgs pieņemt un mīlēt ne pats sevi, ne citus, ne arī Dievu. Šo iekšējo tukšumu mēs cenšamies aizpildīt ar ārišķību, centrālo vietu ierādot tādām lietām kā izskats, materiālā labklājība, karjera, vara, slava, panākumi, bauda.
Vecāki, protams, vienmēr rūpējas par savu bērnu izglītību, veselību, vēlas tos pasargāt no ikviena ļaunuma, bet bieži aizmirst, ka bērnu laimei un vispusīgai attīstībai visvairāk ir nepieciešamas mīlestības attiecības. Ikviens meklē mīlestību, jo savas sirds dziļumos viņš zina, ka tikai mīlestība var darīt viņu laimīgu. Pirmā un galvenā mīlestības skola, kurā cilvēks mācās veidot attiecības, mīlēt un cienīt citus cilvēkus, būt kopā ar viņiem, ir tieši ģimene. Ir svarīgi zināt un atcerēties, ka bērnam ir nepieciešamas četras mīlestības.
Pirmā ir mātes mīlestība. Vēl būdams mātes klēpī, bērns saņem emocionālo siltumu un mīlestību. Pēc piedzimšanas māte viņu baro ar krūti, bet tā nav tikai barošana, tā ir mīlestības dāvāšana. Bez tās bērns nevar attīstīties. Māte bērnam māca mīlēt, uzticēties, būt maigam, līdzjūtīgam un ar savu klātbūtni rada mājīgu un sirsnīgu atmosfēru ģimenē. Bērns ir atkarīgs no mātes. Tas ir dabiski, jo visu laiku ir kopā ar viņu. Taču, ja bērns paliek tikai ar māti, kura savā labestībā grib visu dot bērnam, viņš ātri nonāk dažādās atkarībās, tāpēc bērnam nepieciešama tēva mīlestība, kas māca būt neatkarīgam.
Tēva mīlestība. Tēvam ir liela nozīme bērna dzīvē. Meitene kļūst par skaistu sievieti, ja viņai ir dziļas attiecības ar savu tēvi. Zēns kļūst par īstu vīrieti, pateicoties tēvam. Tēvs stiprina bērna „mugurkaulu” – nodod viņam savu vīrišķību un drosmi, māca patstāvību, disciplīnu, morāles vērtības, skaidro dažādus svarīgus jautājumus un ar savu piemēru rāda, kā tikt galā ar problēmām. Ja mātes mīlestība bērnu sargā šeit un tagad, tad tēva mīlestība sniedzas daudz tālāk – tā sargā bērnu viņa dzīvē, māca uzvarēt grūtības. Bērna attīstībai ir vajadzīga gan māte, gan tēvs. Pirmajā attīstības posmā bērns saņem mīlestību, ļauj sevi mīlēt, bet otrajā mācās dod mīlestību citiem – rūpējas par tuvāko, dara labu, palīdz, velta otram laiku un uzmanību, vārdu sakot, apgūst dalīšanās māku.
Vecāku savstarpējā mīlestība. Laulības sakramentā vīrs un sieva ir kļuvuši par vienu miesu. Tādēļ no laulības dienas līdz pat nāvei jāievēro šāda personu hierarhija: vīram pats svarīgākais cilvēks pasaulē ir sieva un sievai – vīrs, un tikai pēc tam viņu bērni, vecāki, radi un draugi. Tas ir ļoti svarīgs noteikums. Laulātajiem draugiem mīlestību ik dienas vajag apliecināt darbos un arī vārdos. Nepietiek reizi nedēļā pateikt vārdus: „Es tevi mīlu!” Tas jāsaka ik dienas, skaļi, tā, lai arī bērni to dzirdētu, jo bērni visvairāk sagaida no vecākiem, lai tētis mīlētu mammu un mamma tēti. Tas viņiem sniedz drošības sajūtu un pozitīvu izaugsmes iespēju katrā dzīves posmā. Neaizmirsīsim, ka bērnu laime ir atkarīga no vecāku savstarpējās mīlestības.
Dieva mīlestība. Dievs gribēja dalīties savā mīlestībā un tāpēc radīja cilvēkus, lai viņi varētu iepazīt patieso mīlestību. Dievišķā mīlestība ir nesavtīga un nemainīga. Virs zemes mēs varam būt pilnīgi droši tikai par to, ka Dievs nekad nepārstās mūs mīlēt. Dievs mūs mīl no mūžiem un uz mūžīgiem laikiem. Lai cik tālu mēs no Dieva aizietu, šaubītos par Viņa esamību un neticētu Viņa mīlestībai, Viņš vienmēr paliks uzticīgs un nepārstās mūs mīlēt. Dievs mūs mīl tāpēc, ka mīl – bez jebkādiem nosacījumiem. Viņš mums dāvā savu mīlestību, un no mums ir atkarīgs, ko mēs ar to izdarīsim.
Kāds teologs ir teicis: „Pasaule aizies bojā nevis no atombumbas, bet no tā, ka cilvēks mīl sevi un naudu, bet nemīl otru cilvēku.” Īpaši šodien mums jābūt sava uzdevuma augstumos. Cilvēks, kurš dzīvo patiesā mīlestībā pret Dievu un līdzcilvēkiem, sniedz pašu iespaidīgāko liecību mūsdienu sabiedrībai. Šo mīlestību nevar notēlot. Ik dienas nesavtīgi mīlot, palīdzot un kalpojot citiem, mēs ar savas dzīves piemēru stāstām cilvēkiem par Dievu, kurš ir mīlestība, un šādai liecībai ir milzīgs pievilkšanas spēks. Nav tāda cilvēka, kuram nebūtu vajadzīgi šie četri mīlestības veidi.
Mīļie skolotāji, vecāki un bērni, nedzīvojiet bez mīlestības!
Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests
