Kristaps Strūbergs ir grupas „Singapūras satīns” dalībnieks, aktieris, producents, šova “Balss maskā” uzvarētājs un īsts latgalietis no Viļāniem.
Pirms Kristaps kļuva par „Singapūras satīna” dalībnieku, puisis aizrāvās ar basketbolu, arī viņa tētis ir basketbola treneris, taču ar laiku sapnis par profesionāla basketbolista karjeru palika otrajā plānā. Jaunībā viņu aicināja spēlēt jaunatnes līgā Gulbenē, bet Kristaps atteicās, piebilstot: “Pārvākšos uz Gulbeni tikai tad, ja visa mana ģimene -- tēvs, vectēvs, māte, māsas -- brauks man līdzi”. Kristaps ir ģimenes un „mājas” cilvēks, tāpēc palika Viļānos, vēlāk pārcēlās uz Rīgu, dibinot pats savu ģimeni.
Profesionāli nav apguvis ne mūziku, ne producēšanu, ne aktiermākslu, taču to visu ir iemācījies pats, izmantojot dzīves sniegtās iespējas. “Darīt un pierādīt sev, ka var sasniegt lielus un mazus mērķus, un, ja tev notic arī citi, tad ir baigi forši,” saka Kristaps. Mūziķa karjera sākās ar bītu (beats) taisīšanu, ar tiem uzrunājot tādus repa māksliniekus kā Skutelis, Nātre, u.c. Turpinājās ar instrumentālajiem albumiem un dziesmu vārdu rakstīšanu, repošanu, līdz brīdim, kad ar draugiem Edgaru Bāliņu, Krivenchy jeb Jāni Krīvēnu un citiem šī brīža grupas dalībniekiem kādreizējā hip-hop bārā „Ūsas” tapa ideja izveidot projektu. Projekts, kurā varēs repot, dziedāt par jebkuru tēmu un jebkurā formātā. Turpat „Ūsās” Kristaps iepazinās ar savu sievu Mairitu, ar kuru kopā šobrīd audzina divus brašus puikas -- Marjanu un Marselu. Šobrīd mūziķis ir gan tekstu, gan bītu autors, kā arī pats izpilda dziesmas, piedalās projektos ar citiem dziedātājiem, piemēram, ar Patrishu dziesmā “Patrisha bija šeit”. Dziesmu tekstu radīšana un izpildīšana ir tas, kas Kristapu aizrauj. Jāatzīmē, ka grupa ieguva augsto 3. vietu “Muzikālajā bankā 2019”, izpildot dziesmu “Piededzini man”, lai gan paši grupas dalībnieki saka, ka dziedāt pēc notīm neprot. Augstākās akadēmiskās mūzikas elite nepieņemtu šādu risinājumu, bet tautai patīk puišu izpildījums, kā arī grupa ir starp Latvijas iemīļotākajām grupām. “Nevajag celt sevi augstāk par citiem. Vienkārši darīt, baudīt un “maukt” tālāk,” pieticīgi, taču patiesi par atzinību un sevis nepārvērtēšanu piebilst Kristaps un uzsver: “Pirmkārt, mēs, grupas dalībnieki, esam draugi, nevis kolēģi. Koncertos ir sajūta, ka tu brauc kopā ar draugiem izbaudīt un “patusēt”, papildu vēl par to samaksā (pasmejas Kristaps).” Tāds labs draugu bizness jeb apvienots patīkamais ar lietderīgo.
Dēvē arī par aktieri
Pēc galvenās lomas atveidošanas seriālā “Lielie muļķi” taps arī cits projekts, par kuru pagaidām Kristaps nedrīkst neko paust. Tas būs pārsteigums! Jauns un foršs izaicinājums. Kristaps piebilst, ka šovā “Balss maskā” producenti prasīja, vai var viņu dēvēt par aktieri? Puisis atbildēja apstiprinoši: “Noteikti! Lūdzu, rakstiet! Es gribu, lai Dailes un Latvijas Nacionālā teātra aktieri ar kāju dusmīgi uzsit pa grīdu. Tāpat kā daudziem mūziķiem bija neizpratne, kāpēc “Satīnam” ir tik daudz skatījumu un liela popularitāte, tāpat arī par to, ka es esmu aktieris bez attiecīgas izglītības”.
Koncerti Latgalē
Viļānos, no kurienes nāk Kristaps, puiši nav uzstājušies, lai gan tas tika plānots. Iespēja noteikti vēl būs! Tuvākais koncerts mājām bija Rēzeknē un Daugavpilī. Kad bija pirmais koncerts Daugavpilī, Kristapa vecāki bija pārsteigti un saviļņoti. Viņš atceras: ”Mātei bija asaras acīs, kad es pēc koncerta 15 minūtes sniedzu autogrāfus un fotografējos. Tas bija tāds sirreāls brīdis viņai un arī man. Visiem saskrēja asaras acīs.”
Latgalieši Rīgā
Kristapam latgaliešu netrūkst arī Rīgā. Viņš ar Edgaru Bāliņu, arī grupas dalībnieku un komiķi, bieži runā ar britu akcentu vai arī latgaliski. “Tā mēs viens otram atsvaidzinām valodas prasmes, kas ir smieklīgi un vienlīdz forši,” piebilst mākslinieks. Nepazūd valoda un māju sajūta. Atceroties Edgara Bāliņa runu “Politiķu cepienā 2020” latgaliski, kas tika īstenota sarunu festivāla “Lampa” ietvaros, Kristaps atklāj, ka Edgars esot viņu palūdzis pirms “Cepiena” ieteikt kādus spārnotus teicienus tieši latgaliešu valodā. Mūziķis lūdza mammas palīdzību. “Tad nu kopā “saštukojām”. Edgars bija sajūsmā un iegūtos „spārnojumus” izmantoja arī savā runā.”
Šovs “Balss maskā”
“Iekļūšana šovā bija pavisam elementāra. Man piezvanīja producente. Pateicu, ka pārzvanīšu. Pakonsultējos ar sievu un māti. Nevarēju palaist garām šādu iespēju un piekritu piedāvājumam.” Kristapam bija šaubas, vai spēs šovā “turēt” līmeni, cik ļoti būs vīlies, ja izlidos šova sākumā, jo gribējās visu izdarīt maksimāli labi un kvalitatīvi. Dziesmu izvēles process arī bija izaicinājums. Daudz iespēju, izvēle plaša. Studijā vokālais pedagogs Edgars Kramiņš palīdzēja gan atrast pareizo noti, gan mudināja performēt pēc iespējas labāk, lai pašam un citiem ir gandarījums. “Es negribēju tur būt tāpat vien, gribēju, lai cilvēkiem patīk. Ceru, ka man tas izdevās!” par savām ambīcijām šovā dalās mūziķis.
Dziesmas tika izvēlētas pēc savas gaumes. Kristaps dziesmās meklēja humora devu, bet var arī manīt, ka lielākā daļa viņa dziedāto dziesmu ir par mīlestību. Kā arī viens no šova mērķiem bija izpildīt Ainara Mielava dziesmu, ko viņš arī īstenoja (šovā izpildīja A. Mielava dziesmu „Mūžīgais piedāvājums”). Visgrūtāk bija nodziedāt dziesmu franču valodā. Mūziķis brīnās, ka neviens franču valodas eksperts nesāka komentēt izpildījuma kvalitāti. Kristaps kā fināldziesmu, pateicoties kurai šovā plūca laurus, izpildīja krievu grupas “Сплин” dziesmu “Моё сердце”. Kristaps atzīst, ka dziesma viņam ir tuva un svarīga. “Es augu, klausoties krievu mūziku, ļoti daudz krievu mūzikas. Viena no mīļākajām grupām bija tieši grupa “Сплин”, kuras dziesmu es gribēju izpildīt kā noslēdzošo -- bez šova, izbaudīt vientulību uz skatuves. Kā būs, tā būs!” Šī dziesma raisīja skatītāju atzinību mūziķa sociālajos tīklos, kā arī daudziem dziesma bija kas jauns un iepriekš nedzirdēts, atklāj Kristaps.
Lai neatklātu savu tēlu šovā, kas bija stingri aizliegts, “Nelabais” jeb Kristaps jau iepriekš sagatavoja bildes, ko nosūtīt draugiem, lai nerastos aizdomas, ka viņš piedalās šovā. Krivenchy šovā bija masku detektīvs, kas bija vislielākais šķērslis. Nācās no drauga slēpt savu tēlu. “Viss bija forši, notika pēc plāna, taču vienreiz nejauši nosūtīju bildi, kur ārā jau ir tumšs, taču reālajā laikā ārā vēl bija gaišs. Lielajā burzmā un darbībā draugs neko nepamanīja. Krivenchy to palaida garām, es izspruku cauri. Daudzi rakstīja, bet īsti nevari neko atklāt. Esi tāds “uzmetējs” draugiem, paziņām,” atceras Kristaps. Tagad visas kārtis ir atklātas. “Nelabais” ir laimīgs un beidzot var neslēpties.
Par mīļākajām vietām Latgalē un Rīgā
Kristapam, kā jau īstam latgalietim, sirdij tuvākā vieta ir mājas -- Viļāni. Tā kā jau vienā no šova pavedieniem Kristaps teica: „Mājas, pirts, cept gaļu, būt ar savu ģimeni”. Kā visiem latgaliešiem, sirdij tuvākā vieta ir mājas, savs pagalms, savs zemes stūrītis.
Rīgā Kristapam mīļa ir Imanta, vieta pie meža. Lai gan pats dzīvo centrā, tā viņam nav mīļākā vieta. “Tāda sajūta, ka Rīgā ir divu veidu cilvēki: tie, kuri steidzas, un tie, kuri jau ir nokavējuši. Mūžīgais skrējiens.” Kristapam labāk patīk izbaudīt, nesteigties un izmantot visas iespējas, kuras tiek piedāvātas.
