Aizejošais 2020. gads ir bijis pārbaudījumu laiks, katrā no mums tas atstājis kārtējo atmiņu lappusi un mēs atkal ejam uz priekšu. Jau no 5. jnvāra reģionālais laikraksts “Latgales Laiks” priecēs savus lasītājus ar jauniem avīžu numuriem. Nākamgad katru otrdienu avīzes lapaspusēs varēsiet atrast jaunu Valentīna Lukaševiča 52 stāstu sēriju – Rēzeknes apkaimes un pilsētas stāsti.
Pirmais stāsts būs veltīts “Pjatjorečkai”, šī vieta bija četri vienā – ēdamlietu veikals, bufete, iebraucamā sēta un dzīves vieta. Ulmaņlaikos šīs ēkas īpašnieki un telpu izīrētāji mainījās ļoti strauji.
Valentīns Lukaševičs par slaveno “Pjatjoročku”: ”Ir ielas, kuras sevī iemieso vēsturi. Tās ir kā ūdens piliens, kurā, ja vērīgi skatās, var ieraudzīt okeānu. Viena no tādām ielām ir Rēzeknē, tieši pretī Vacajam tirgum.
Bukmuižu par Ezerniekiem pārdēvēja 1939. gada decembrī, Bukmuižas ielu Rēzeknē nepaguva. Visas ielas sākas ar numuru viens. Parasti tā ir pirmā ēka ielas kreisajā pusē. Bukmuižas ielas sākumā bija pašas apmeklētākās un ienesīgākās iestādes – veikali, viesnīcas, krogi. Netālu katoļu baznīca un sinagogas, tirgus laukums ar stacionārām bodītēm un placi atbraucējiem, cietums. Ja kaut kas nozīmīgs tika pārdots vai nopirkts, tad darījumu obligāti vajadzēja apslacīt, proti, sadzert magaričas. Šeit dirnēja ubagi, ķīvējās pļēguri, blandījās vieglas uzvedības sievietes. Epicentrs šai uzdzīvei un socializācijai bija ēka Bukmuižas ielā Nr. 5”
Projekta mērķis ir izcelt Rēzeknes apkaimes un pilsētas vēsturi, kā arī veicināt sabiedrības ieinteresētību par dažādu laiku gaitu Rēzeknes novadā, kultūras dzīvi, sabiedrību.
Rakstu sērijā tiks apkopoti dažādi vēstures fakti, nostāsti, un arī tev -- lasītāj, ir iespēja sazināties ar redakciju un papildināt vai komentēt kādu no stāstiem.
“Latgales Laiks” publicētos 52 stāstus par Rēzeknes apkaimi un pilsētu varēs lasīt portālā latgaleslaiks.lv, kā arī laikraksta „Facebook” profilā.
