Lai piesaistītu līdzfinansējumu Daugavpils cietokšņa dārza arhitektoniski mākslinieciskajai inventarizācijai un kultūrvēsturiskajai izpētei, Daugavpils dome iesniegusi Valsts kultūrkapitāla fonda konkursam projekta pieteikumu, “Latgales Laiku” informēja Daugavpils pašvaldībā.
Cietokšņa jeb Komandanta dārzs ir zaļā zona, kas atrodas pašā Daugavpils cietokšņa sirdī, ir vietējo iedzīvotāju un pilsētas viesu iecienīta atpūtas vieta. Tomēr daudzām tās daļām ir nepieciešama nopietna restaurācija un kopšana.
Dārza zinātniskā inventarizācija un izpēte ir nepieciešama, lai vēlāk uz tās bāzes varētu izstrādāt dārza restaurācijas būvprojektu. Savukārt restaurācijai ir plānots piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus.
Daugavpils domes Attīstības departamenta Projektu nodaļas vecākais eksperts Artjoms Mahļins pavēstīja, ka Komandanta dārzs tika veidots 19. gadsimta 60.--90. gados cietokšņa bijušā parādes laukuma vietā. Sākotnēji pa perimetru stādīja piramidālās papeles. Vēlāk, kad laukumā aizliedza rīkot apmācības un parādes bez imperatora klātbūtnes, tajā izveidojies krāšņs zālājs. Ap 1866. gadu laukuma vidū ierīkoja pirmo strūklaku, tika veidoti centrālie celiņi. 19. un 20. gadsimta mijā pa dārza perimetru augošās papeles tika nomainītas ar liepu stādiem, tika izbūvēta koka lapene.
1912. gadā veco strūklaku nomainīja piemineklis -- strūklaka par godu uzvaras pār Napoleona Franciju simtgadei; tam ir piešķirts vietējās nozīmes vēsturiska notikuma vietas statuss. 1924. gadā dārza Ziemeļaustrumu sektorā atklāja pieminekli Latvijas armijas 10. Aizputes kājnieku pulka kritušajiem karavīriem. Vēlāk tas tika izpostīts. 2017. gadā biedrība “Daugavpils mantojums” ar Daugavpils domes, Kultūras ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda un vairāku ziedotāju atbalstu to pilnībā atjaunoja.
“Komandanta dārzs ir īpaša vēsturiska publiska vieta, kurai piemīt kultūrvēsturiskas, dabas, ainaviskas, industriālas un memoriālas vērtības. Vēsturisko dārzu un parku atjaunošana ir ļoti sarežģīts un ilgstošs process, kurā jāpiedalās daudzu profesiju speciālistiem, lai izvēlētos piemērotāku atjaunošanas metodi. Tieši tāpēc ir vitāli svarīgi veikt visaptverošas izpētes, lai noskaidrotu dārza veidošanas vēsturi, fiksētu arhitektūras elementus un to detaļas, precizētu celtņu sākotnēju izskatu, krāsojumu un funkcionalitāti,” uzsver Artjoms Mahļins.
2017. gadā pēc Daugavpils domes pasūtījuma tika veikta cietokšņa dārza koku dendroloģiskā inventarizācija: tika izpētīti, numurēti un ievietoti datu bāzē visi tā teritorijā augušie 244 koki. Inventarizācijas rezultātā ir izstrādātas rekomendācijas katram kokam: tā saglabāšanai vai likvidācijai, ainaviskā izskata uzlabošanai vai kopšanai.
Svarīga plānoto pētījumu nianse ir tā, ka nākotnē šeit nav paredzēta nekāda masveida izciršana -- gluži pretēji, pašvaldība plāno saglabāt kokus, iestādīt jaunus stādus alejās un izcirst tikai slimus un bīstamus stumbrus. Dārza izpētei nepieciešamie līdzekļi ir iekļauta pilsētas 2021. gada budžetā, un tas nozīmē, ka pētījums viennozīmīgi tiks veikts šogad neatkarīgi no konkursa rezultātiem.
Pēc provizoriskām aplēsēm, dārza atjaunošanas plāns varētu ietvert ne tikai vecā asfalta seguma noņemšanu un koku kopšanu, bet arī cietokšņa strūklakas un koka lapenes (kurai saglabājusies vēsturiskā nojume) atjaunošanu, vecā žoga demontāžu un virkni citu darbu. Pēc dārza izpētes būs jāizstrādā atjaunošanas tehniskais projekts un jāsaplāno Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaistīšana.
Cietokšņa dārza atjaunošana kļūs par vēl vienu lielu soli Daugavpils cietokšņa atjaunošanā.
