Māksliniece Daiga Lapsa dzimusi Rīgā 1967. gadā. Mācījusies Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļā, pabeigusi Mākslas akadēmiju un jau daudzus gadus dzīvo Krāslavā.
Mākslinieces ceļš mākslā ir daudzveidīgs, viņa veido gobelēnus, tekstilijas, keramikas izstrādājumus, glezno, ada un tamborē lelles, modelē tērpus, darbojoties aušanas, izšūšanas tehnikā un izmantojot dabas materiālus, tostarp sizalu, linu, kokvilnu, mālu, arī stiklu. Savdabīgie mākslas darbi top, pateicoties mākslinieces fantāzijai un iztēlei, darbu tēma vienmēr ir smalka, viegla un gracioza, kas atspoguļo arī mākslinieces būtību. Daigai ir sava darbnīca Krāslavā, kur viņa darina darbus gan izstādēm, gan pēc pasūtījuma.
Daiga pastāstīja, ka gleznot sākusi agrā bērnībā: „Es gleznoju, cik vien sevi atceros. Pie mākslas kopš bērnības pieradināja vecāmāte, kura dzīvoja Mežaparkā. Viņa pamanīja, ka mazmeitai ir talants un iedeva man pirmo otiņu. Mēs ar vecmāmiņu likām plastilīnu uz radiatoriem, lai tas kūst, un tad veidojām figūriņas. Vasarās, atpūšoties Jūrmalā, cēlu smilšu pilis un veidoju skaistas skulptūras. Arī atbraucot uz Krāslavu, es veidoju skulptūras no kokiem, pūkām, kaut kādus milzīgus zvērus ar ragiem. Mākslas akadēmijā diplomdarbs man bija brīnišķīgi svečturi ar 11 kausiem, es biju ieguldījusi ļoti lielu darbu un pacietību. Pēc kāda laika es tos ieraudzīju viesnīcā „Rīga”, kur augšējā stāvā atradās izstāžu zāle, tur arī bija izlikti mani svečturi, -- tas mani ļoti pārsteidza”.
Kopš 1990. gada māksliniece aktīvi piedalās izstādēs Latvijā un ārzemēs. Viņas oriģinālās mākslas kolekcijas eksponētas Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, Spānijā, Holandē, Polijā, Lietuvā, Austrālijā, Krievijā, Itālijā. Atsevišķi Daigas darbi atrodas privātajās kolekcijās Austrālijā, ASV, Vācijā, Dānijā, Japānā un Apvienotajos Arābu Emirātos.
Daiga ir radoša un aktīva pat savā brīvajā laikā -- ja darbā ir pauze, ņem tamboradatas un tamborē, viņai vienmēr līdzi ir arī papīrs un zīmulis. „Tas vienkārši manī ir un tas mani pārpilda, man visu laiku vajag kaut ko darīt. Saka, ka mākslinieki agri vai vēlu var izdegt, es sevī to nejūtu. Māksla man ir kā ieelpa un mani darbi -- kā izelpa. Ir brīži, kad esmu pavisam saskumusi, jo nevaru nopelnīt dzīvei, lai gan es nemitīgi ražoju, darinu. Tomēr tas viss aizmirstas, jo dzīve piespēlē jaunu ideju, galvenais ir nekādā gadījumā neļauties skumjām -- tikai tad rodas pozitīvais,” pārliecināta Daiga.
Mākslinieces darbu izstādes notiek arī ārkārtējās situācijas laikā. Pašlaik viena no izstādēm “Bez rāmjiem” ir aplūkojama Aglonas KC logos. Atbildot uz jautājumu, vai tiek plānotas vēl kādu darbu izstādes, māksliniece teic, ka tuvākajā laikā viņas darbus grib redzēt Mākslas akadēmijā, tātad izstādes būs.
Par savām izstādēm un darbiem Daiga saka: „Visu manu izstāžu nosaukumi ir ar spārniem, kas vienmēr tiecas pretī gaismai, iekšējam mieram, uz augšu. Tas nāk no manis pašas un to var uztvert arī manos darbos. Mākslinieki un mākslas kritiķi, kurus es ļoti cienu, atzīmē -- Daiga, tavās rokās ir tāds vieglums, tu ar trim kustībām pasniedz tādu kā japāņu haiku. Tas ir manos darbos, to es zinu un ar to es jūtos pestīta, tas ir mans domu gājiens, tāpēc jūtos stipra.”
