Pandēmijas laikā aktīvi cilvēki alkst pēc radošas ikdienas, pēc progresa. Pavisam nesen virtuālajā vidē tapusi jauna aplikācija, “vieta” jaunam saziņas veidam. Saruna par šobrīd popularitāti guvušo audiālā čata aplikāciju “Clubhouse” ar tēlnieku, Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantu, Daugavpils Valsts ģimnāzijas absolventu un visādi citādi radošu personību Haraldu Gertu. Haralds ir aktīvs “Clubhouse” klausītājs, runātājs, kā arī virtuālās istabas (room) “Nakts dzīvnieki” moderators. Jāpiebilst, ka aplikācija pagaidām ir pieejama tikai “iPhone” lietotājiem, taču tiek plānots ar laiku to piedāvāt arī “Android” ierīcēm.
Citi “Clubhouse” dēvē par „tviteri” ar skaņu vai digitālo sarunu festivālu “Lampa”. Kā jūs definētu šo platformu?
-- Tā varētu būt digitālā “Lampa” ar “Twitter” piegaršu, jo tiek radītas gan kvalitatīvas diskusijas ar saturu, gan arī reāllaika viedokļa paušana. „Clubhouse” ir iespēja un izdevība pandēmijas laikā darīt to, kas ir ierobežots klātienē -- komunicēt. Komunicē ar cilvēkiem, neredzot viņus darbībā, bet gan ikonas veidā profila bildi, un klausies. Šī brīža iespēju un izdevību platforma.
Cilvēki pat sāk domāt nomainīt savu „Android” ierīci pret „iPhone”, lai tiktu “Clubhouse” un piedalītos šajā audiālajā saziņā. Kāpēc, tavuprāt, tieši šobrīd ir tik liels aplikācijas pieprasījums un tās popularitāte turpina augt?
-- Esmu dzirdējis šo fenomenu, ka cilvēki maina savu ierīci pret “iPhone”, taču starp maniem draugiem un paziņām neviens tā nav darījis. Manuprāt, pārsteidzošais šajā platformā ir tieši cilvēku balsis. Tu dzirdi cilvēkus -- mazāk, vairāk zināmus. Būtībā ir sajūta, ka esi bārā, krogā vai restorānā, kur netīšas iepazīšanās kļūst par tīšu un apzinātu iepazīšanos. Protams, sabiedrība vienmēr seko „trendiem” un attīstībai, tāpēc visiem ir vēlme iepazīt šo jauno aplikāciju un neierasto saziņas veidu -- ar audio palīdzību sarunāties ar dažādiem cilvēkiem, moderēt un ģenerēt diskusijas. Man un daudziem citiem šī ir „netvorkinga” jeb tīklošanās vieta, kas ir ideju un informācijas apmaiņa vai kopīgo interešu rašana ar līdzīgi domājošiem, taču iepriekš nezināmiem cilvēkiem.
-- Šobrīd var novērot, ka tieši Latvijas veidotajās virtuālajās istabās jeb „rooms” brīžiem ir nekonsekventas un bezmērķtiecīgas sarunas, nav koncentrēta satura, nevar izsekot informācijas apritei. Ir svarīgi katras diskusijas pirmajās 10--15 minūtēs saprast, par ko ir runa. Bieži vien ir istabas, kuras neiespringstot var vienkārši paklausīties fonā, gatavojot ēst, piemēram, un brīžiem arī iesaistīties diskusijā. Taču vakaros tiek organizētas vairākas diskusijas paralēli. Ārprāts!
Katrai aplikācijai ir gan pozitīvās, gan negatīvās iezīmes. Kas ir tās problēmas vai nepilnības, ar kurām esat saskāries kā aktīvs aplikācijas lietotājs?
-- Kristaps Cīrulis, kurš ir moderators ikdienas “Clubhouse” diskusijai “Kas šodien jauns?”, pieminēja to, ka dažās grupās nav vienota formāta, cilvēki dažkārt nav politkorekti, kam es varētu piekrist. Mums arī reālajā dzīvē patīk pārtraukt runātāju ar savu viedokli, ideju un nostāju. Mēs uzreiz bliežam, ja ir vēlme runāt! Taču tas īsti nav mīnuss. No mīnusiem ir tieši UI (aplikācijas vizuālais dizains -- izkārtojums, ikonas, formāts) un UX dizains (mijiedarbības dizains, kas tiek uzlabots attiecībā pret auditorijas reakciju un atgriezenisko saiti). Tas formāts varētu būt labāk attīstīts, piemēram, ka vairāk tiek operēts no moderatora vai klausītāja puses.
Izskan priekšlikumi, ka “Clubhouse” ir nepieciešams čats, taču tad tas būtu pavisam citādi. Cilvēki zaudētu koncentrēšanos uz pašu diskusiju, bet vairāk pievērstos čatam.
-- Kad lietotnei sāks pieslēgties arī “Android” ierīces, būs gan pozitīvi, gan negatīvi aspekti. Jau šobrīd ir grūti operēt ar diskusiju dalībniekiem, jo parādās nekvalitatīvs saturs un pļāpāšana, nevis saturiska kvalitāte, taču tā arī ne vienmēr ir problēma. Cilvēki “Clubhouse” iedalās divās kategorijās. Vieni grib komunicēt, otri ierodas uz tādu kā paneļdiskusiju, kas ir tā pati iepriekš pieminētā “Lampa”, tikai digitālajā formātā. Vai, pieaugot diskusiju konkurencei, pieaugs to kvalitāte, šobrīd ir grūti spriest. No vienas puses -- jā, no otras -- nē. Kad nāks, tad jau nāks! Viss līdzsvarosies.
Kā varētu mainīties “Clubhouse” lietošanas paradumi, kad pandēmijas ierobežojumi socializēties klātienē beigsies?
-- Manuprāt, nevajag īsti par šo iespringt. “Facebook” kā saziņas līdzeklis turpina raidīt dažāda veida diskusijas un pasākumus arī tad, kad ir klātienes pasākumi. Kāpēc tad arī šī platforma nevarētu būt tā paralēlā pieredze? Veids, kā papildināt savu ikdienu ar papildu sociālo līdzekli.
Cilvēki pēc klātienes pasākumu atsākšanas būs noslogoti. Būs vēlme socializēties gan klātienē, gan padiskutēt aplikācijā, kas nogurdinās, taču svarīgi ir izvirzīt kā prioritāti ikdienas darbus.
Diskusiju saturs netiek ierakstīts un kādā veidā saglabāts. Vai tādā veidā mēs kā sabiedrības dalībnieki nepalaižam ko svarīgu garām?
-- No vienas puses pareizi, ka nekas netiek ierakstīts, jo privātuma politika ir jāievēro. Ja diskusijas tiktu ierakstītas, tās varētu izmantot savtīgiem nolūkiem un rastos dažādas problēmsituācijas. Diskusijām tiek piesaistīti daudzi un dažādi politiķi un spilgtas personības, piemēram, Sandis Ģirģens, Mārtiņš Staķis, Aldis Gobzems. Tās ir neformālas sarunas, kurām būtu jāpaliek “Clubhouse” sienās. Kas notiek šeit, tas lai arī paliek šeit! Protams, ja ir opcija, ka tā ir atvērta diskusija un visi tās dalībnieki ir piekrituši, ka saturs tiks ierakstīts, tad -- jā. Tas zināmā mērā būtu pluss. Tā ir vienreizēja iespēja -- vai tu esi un dzirdi vai arī tu palaid garām, tā arī neuzzinot, ko esi palaidis garām.
„Fear of missing out” jeb bailes palaist garām svarīgo un nepieciešamo. Šis ir tas, kas notiek “Clubhouse” gan tiem, kas netiek uz kādu diskusiju noteiktā laikā, gan tiem, kas vienkārši nav aplikācijas lietotāji.
-- Pirmajā nedēļā, kad esi saņēmis savu ielūgumu un ticis aplikācijā, ir sajūta, ka gribi būt visur un nevar neko palaist garām. Ar laiku jau saproti, ka tev nevajag būt visur un vienmēr, sāc izvēlieties tiešām noderīgas un interesantas diskusijas. Katrs no mums ir individualitāte, katram ir savas intereses un raksturs. Ja esi rūdīts, tad saproti, ka nevari visu paspēt. Tad vienkārši sāc “filtrēt”, ka “Clubhouse” nav realitāte, bet gan papildu informācijas avots. Reālā dzīve notiek mums apkārt. To nedrīkst aizmirst!
Moderators diskusijai “Nakts dzīvnieki”. Kā tapa šī ideja? Par ko jūs diskutējat?
-- Nebija, ko darīt! Vienai manis moderētai diskusijai pieslēdzās klāt daudz un dažādi cilvēki, daži no tiem izcēlās. Tā arī šobrīd darbojamies kopā un ģenerējam idejas, par ko varētu diskutēt. Nakts dzīvnieki ir tie, kuri naktīs neguļ. Aptuveni no desmitiem vakarā līdz vieniem, kad citi jau iet gulēt, jo nākamajā dienā jādodas uz darbu. Šobrīd tiek ģenerētas daudz un dažādas tēmas -- aktuālas un sensitīvas, protams, normas robežās. Gribas viedokļu daudzveidību un dot iespēju izteikt neizteikto. Mēs, četri diskusijas moderatori, aicinām ikvienu interesentu izteikt savu viedokli un mēģinām produktīvi uzturēt sarunu, lai ir problēmas iztirzājums un kvalitatīvs kopsavilkums. Lai cilvēki, kuri pieslēdzas sarunas vidū vai beigās, saprot darba epilogu jeb ir veiksmīgs diskusijas nobeigums.
Būt klausītājam vai runātājam?
-- Gan klausītājam, gan runātājam. Tā ir pašizaugsme. Uzdrīkstēties runāt ir grūtāk, nekā vienkārši klausīties. Runājam par vārda brīvību, taču viedoklis bieži vien tiek pausts “Twitter” vai “Facebook” platformā. “Clubhouse” ir iespēja izpaust savu viedokli ar balss palīdzību, ko katrs neuzdrošināsies. Atšķirība, protams, ir starp virtuālajām istabām, vai tā ir saturiski izveidota un pārdomāta vai arī tā ir vienkārši “pļāpāšana” par ikdienišķām problēmām. Saturiskajās istabās tu sevi reprezentē un pārstāvi savu viedokli, kur jau ir noteiktas ētikas normas. Konstruē, klausies, ieklausies un domā!
Interesantākā diskusija?
-- Pandēmijas laikā sniegtās iespējas un izdevības -- lai gan pats šo istabu izveidoju, diskusija bija tiešām vērtīga. Mēs ar Kristapu Cīruli un Nilu Vilni diskutējām par pandēmiju, taču vienā brīdī sāku skatīties no citas perspektīvas. Pandēmija tomēr ir laiks, kad dažas lietas tiek atšķetinātas, ka ir daudz iespēju, kuras izmantot. Cilvēkiem bija, ko teikt. Galvenā diskusijas doma bija uztvert pandēmijas realitāti -- gan kā iespēju un izdevību, gan kā realitātes atspoguļošanu, kā šo laiku mēs esam izmantojuši. Attīstīt, paspēt izdarīt neizdarīto, koncentrēties uz noteiktām lietām. Viedokļu dažādība ir svarīga un nepieciešama mūsu sabiedrībai. Daļa piekrita, ka pandēmija ir iespēju laiks, izvēršot gan pozitīvo, gan negatīvo. Nevis bēdu stāsts, bet ko mēs reāli varam darīt šobrīd un jau esam izdarījuši. Vieta, kur apzināties, ko mēs spējam mainīt, kad mainās dzīve mums apkārt (pandēmijas kontekstā).
“Clubhouse” ir vieta, kur augt, izpausties un apzināties.
