Pavasaris jau ir sācies – aizvien biežāk spoži spīd saule, dzirdamas putnu balsis, ūdenstilpēs kūst sniegs un ledus, un tas var izraisīt plūdus. Avīzes „Latgales Laiks” reportiere jautāja Daugavas piekrastes zonas iedzīvotājiem, kā viņi pārcietuši iepriekšējo gadu palus un vai tos gaida arī šogad.
Grīva -- ir viens no interesantākajiem Daugavpils mikrorajoniem – atrodas pašā Daugavas krastā. Šeit cilvēki ir tuvāk dabai, tāpēc viņiem ar tās kaprīzēm jārēķinās daudz biežāk, sargājot gan sevi, gan savu īpašumu, nekā pilsētas centra iedzīvotājiem.
Lilija: „Es dzīvoju šeit jau septiņus gadus, un šajā laika plūdi ne reizi nav bijuši. Pirms dažām dienām redzēju, cik būtiski Daugavā cēlies ūdens līmenis, iespējams, tas ir gruntsūdeņu dēļ, jo ledus jau aizgājis, arī sniega šogad bija maz. Var droši teikt, ka nekādu palu šogad nebūs, un tas ir labi. Pagaidām šajā ziņā viss ir mierīgi, domājam par citiem jautājumiem, kuru risinājums ir atkarīgs no mūsu viedokļa, jo dabas norises mēs neko daudz nespējam ietekmēt.”
Svetlana: „Manā dzīvē pali Grīvā bijuši tikai vienu reizi, kad applūda pilsēta, taču toreiz, cik atceros, ūdens līmenis Daugavā bija augsts jau rudenī, bet pavasarī upē izveidojās lieli ledus blāķi. Mēs pat bažījāmies, ka tie var sabojāt ēkas, jo tas ir varens spēks un ledus savā ceļā iznīcina visu. Topavasar pie Daugavas pulcējās daudz cilvēku, lai pavērotu un nofotografētu ledus sablīvējumus. Šogad nekā tamlīdzīga nebija – ledus iešana Daugavā pagāja mierīgi.”
Antoņina: „Esmu šeit dzimusi un uzaugusi. Atceros, ka 1924. gadā bija ļoti lieli plūdi, -- applūda visa Grīva, ūdens nesa projām žogus, rāva nost jumtus. Savukārt šogad ledus Daugavā jau aizgājis, un ūdens līmenis upē vairs necelsies. Pirms kādiem pieciem gadiem upe izgāja no krastiem – toreiz applūda pagrabi, nācās visu nest mājā. Arī tagad es katram gadījumam paskatos, kas notiek pagrabā. Lai arī šodien viss ir kārtībā, sauss, bet jau rīt var nākties aut kājās zvejnieku zābakus.”
Andrejs: „Šogad plūdu nebūs. Taču pirms 10—12 gadiem šeit „peldēja” gan vasarnīcas, gan mājas. Pie mūsu mājas ūdens sniedzās līdz žogam, bet pie paziņām – līdz palodzēm. Iespējams, šopavasar var appludināt tos, kas dzīvo pie pašas upes, bet šeit, pie mums, plūdu nebūs. Mēs dzīvojam šeit jau divdesmit gadus, es sekoju Daugavai, lai rīkotos jau laikus – paspētu vismaz iznest no pagraba ziemas krājumus.”
Aleksandrs: „No plūdiem nebaidāmies, lai gan pirms desmit gadiem bija lieli pali, kur dēļ daudzi cieta. Savukārt, kad Verhņedvinskā uzbūvēja aizsprostus, ūdens līmenis vairs nepacēlās tik augstu. Ledus iešana jau tuvojas beigām. Daugavā ūdens līmenis nav pakāpies, tāpēc šogad viss būs kārtībā.”
