Būtībā gandrīz viss ko mēs ēdam, dzeram un izbaudām, vienlaikus apdraud arī mūsu zobu izskatu un veselību. Tomēr ir arī pārtikas produkti un ieradumi, kas var palīdzēt mūsu zobu veselībai. Par mūsu veselīgajiem un neveselīgajiem ieradumiem, kas ietekmē zobu baltumu stāsta zobu higiēnas speciāliste Jūlija Kuzmenko. Viņa ikdienā par pacientu zobu veselību rūpējas zobārstniecības klīnikā “Adenta”.
Pārtika krāso mūsu zobus
J. Kuzmenko uzser, ka vislielākā ietekme uz zobu emalju un zobu izskatu ir mūsu uzturam. Ar zobu balto krāsu nedraudzējas tie pārtikas produkti, kuriem piemīt krāsojošas īpatnības. Varam izdalīt dabiskās krāsvielas un mākslīgajās krāsvielas. Piemēram, spēcīgas dabīgās krāsvielas ir melnajai kafijai, zaļajai, melnajai un karkādes jeb sarkanajai tējai, bietēm, mellenēm, sarkanvīnam, burkānu sulai, ķiršiem. No garšvielām – kurkuma un karijs. Savukārt ar mākslīgajām krāsvielām visbiežāk sastopamies konfektēs, krēmos, dažādos konditorejas izstrādājumos un gāzētajos dzērienos.
Piens palīdz zobiem
Piens ir viens no produktiem, kas nedaudz mazina spēcīgo krāsvielu pigmentāciju. Stiprus pigmentus satur ne vien melnā tēja un kafija, bet arī zaļā, augļu un zāļu tējas. Jāņem vērā, ka tēju un kafiju mēs dzeram karstu un tas vēl vairāk pastiprina negatīvo iedarbību uz zobiem. Straujas temperatūras izmaiņas provocē plaisu veidošanos uz emaljas virsmas un šajās plaisās nogulsnējas pigmenti no pārtikas. Pastiprināti jāuzmanās tiem, kam patīk dzert karstvīnu ziemas pastaigu laikā, vai arī dzert karstu kafiju no paša rīta, steidzoties uz darbu. Zobi pastiprināti jāsargā arī svaigo sulu lietotājiem. Sulu skābā vide veicina zobu emaljas sabrukšanu jeb erozijas veidošanos, un ja sulai vēl pievieno augļus vai ogas ar spēcīgām krāsvielām, tas vēl vairāk ietekmēs zobu izskatu.
Siers neitralizē sarkanvīna graujošo ietekmi
Piemēram, dzerot sarkanvīnu J. Kuzmenko iesaka paralēli lietot arī sieru, kas palīdzēs mutē mazināt skābās vides ietekmi uz zobu emalju. Ne jau velti siera lietošana kopā ar vīnu ir sena tradīcija. Savas prakses laikā viņa ir saskārusies ar someljē profesijas pārstāvjiem, kuriem ir sūdzības par stipru zobu jūtīgumu un uz emaljas ir redzami nopietni erozīvi bojājumi. Tie veidojas no biežas vīna degustācijas.
Dzerot sulu, atceries par salmiņu
Ir būtiska atšķirība, cik veselus burkānus cilvēks varat apēst un cik daudz sulas izdzert. Sulā koncentrācija ir būtiski lielāka nekā augļos vai dārzeņos. Svaigi spiestās sulas un dažādus krāsainos dzērienus vislabāk ir lietot izmantojot salmiņu. Pie tam, ieteicams ir nevis dzert pakāpeniski visu dienu, bet pēc sulas izspiešanas, to izdzert īsā laika periodā un pēc tam obligāti izskalot muti ar ūdeni.
Nogaidi, pirms ķeries pie zobu tīrīšanas
Vēl jāatceras, ka tūlīt pēc erozīvu produktu ēšanas vai sulas dzeršanas nav ieteicams uzreiz tīrīt zobus, jāpagaida līdz pat 30 minūtēm. Tas nepieciešams, lai mutes dobumā dabīgā veidā atjaunotos skābuma un sārmu līdzsvars (pH līmenis). Mutes dobums ir sākums gremošanas procesam organismā, tāpēc ēdot mutē pastiprināti izdalās skābe, jo baktērijas sāk pārstrādāt barību un veido skābo vidi. Ja šajā brīdī vēl tiks tīrīti zobi, tad emalja vairāk bojāsies.
Ieteicams izskalot muti pēc katras ēdienreizes
J. Kuzmenko iesaka pēc katras ēdienreizes izskalot muti ar ūdeni. Pēc ēšanas var lietot arī profilaktiskos mutes skalošanas līdzekļus, lai atsvaidzinātu mutes dobumu un samazināto slikto baktēriju aktivitāti. Tomēr ne visiem patīk “spēcīgā” mutes skalošanas līdzekļu garša. Izņēmums ir gadījumi, ja nepieciešama kāda ārstnieciska palīdzība, jo mutes skalojamie līdzekļi iedalās profilaktiskajos un ārstnieciskajos. Piemēram, ja ir smaganu iekaisums vai citas medicīniska rakstura mutes dobuma problēmas, tos jālieto kursa veidā. Biežumu un ilgumu nosaka zobārsts vai zobu higiēnists. Tagad Covid-19 pandēmijas laikā zobu higiēnas speciāliste iesaka skalot muti arī ar mutes dobuma skalojamo līdzekļiem, kuriem noteiktā koncentrācijā ir pievienots hlorheksidīns. Tam piemīt pretmikrobu un pretvīrusu iedarbība, kā arī mīkstā aplikuma veidošanās aizkavēšana. Jāņem gan vērā, ka no hlorheksidīna salīdzinoši ātri veidojas melns pigments, kuru var noņemt tikai profesionālas zobu higiēnas laikā.
Zobi jātīra kārtīgi, tomēr nevajag pārcensties ar beršanu
Kārtīgai un rūpīgai zobu tīrīšanai ir izšķiroši svarīga nozīme. Zobu tīrīšanā ir divi būtiskākie “grēki” – pirmā ir pārāk stipra beršana un nepareiza zobu pastas lietošana. Ir “abrazīvās” zobu pastas, kas veicina stiprāku beršanu. No pārāk stipras zobu beršanas tiek noberzti zobu kakliņi un tiek atsegts zobu sakņu dzeltenais cements, kam mineralizācija ir divreiz vājāka. Vēloties atbrīvoties no zobu kakliņu dzeltenuma, cilvēki sāk pastiprināti berzt tās vietas, vēl dziļāk noberžot cementa slāni un tā rezultātā rodas zobu jūtīgums. No stipras beršanas palielinās arī atsegtā zobu kakliņa lielums. Šo cementu var berzt vai neberzt, vienalga tas paliks dzeltens. Tādejādi zobu kakliņi paliek jūtīgi. Cementa virsma ir grubuļaināka un dabiski visi pigmenti labāk līp klāt grubuļainai nevis gludai zoba emaljas virsmai.
Otrs pārkāpums ir pārāk maiga, neefektīva zobu tīrīšana. Aplikums paliek neiztīrīts un laika gaitā mineralizējas par zobakmeni. Savukārt to jau ar birsti vairs nekādi nenotīrīsi. Zobakmens arī ir ļoti uzņēmīgs pret pārtikas krāsvielām.
Vēl lieta, ko būtu jāatceras – nedrīkst piemirst par zobu starpu tīrīšanu. Tagad ir plašas iespējas izvēlēties kā to darīt, gan zobu diegi, gan interdentālās zobu birstītes vai ūdens strūklas aparāti.
Cigarešu dūmi – skaistu zobu bendes
Smēķēšana ir viens no zobu veselībai un izskatam kaitīgākajiem ieradumiem. Tabakas dūmi sastāv no tūkstošiem ķīmisku savienojumu un daudzām kancerogēnām vielām. No tabakas dūmiem veidojas blīvs brūns vai melns pigments. Tas redzams ne vien uz zobu emaljas un atsegtajiem kakliņiem, bet arī uz smaganām, plombēm, vaigu gļotādas un mēles. Pārkrāsoties būtībā var viss, kas ir mutē. Jo vairāk cigaretes dienā izsmēķē, jo izteiktāka ir dūmu ietekme. Tiek notrulinātas arī mēles garšas kārpiņas un daudziem smēķētājiem pavājinās garšas izjūtas. Tabakas dūmi nogalina arī pozitīvo mikrofloru mutē, kas savukārt veicina zobu audu sabrukšanu jeb kariesa veidošanos.
Cigarešu alternatīvu ietekme
Zobu higiēnas speciāliste atzīst, ka atšķirība starp cigarešu smēķētājiem un jaunajām tabakas alternatīvām, kur tabaka tiek tvaicēta nevis dedzināta, ir ļoti labi pamanāma. Karsēšanas temperatūras ir būtiski mazākas un tāpēc sliktā ietekme uz zobiem, kā arī pigmentācija samazinās. Tabakas pigmenti nogulsnējas zobu emaljas poru dziļumā, tāpēc pat higiēnistam ir ļoti grūti to noņemt. Karstie dūmi veicina straujas temperatūras izmaiņas, kas veicina mikroplaisu veidošanos uz zobu emaljas. Arī tās mēdz ļoti dziļi pārkrāsoties, ko higiēnistam ne vienmēr ir iespējams pilnībā noņemt.
Kopumā var teikt, ka strādāt ar smēķētājiem, kas lieto alternatīvos produktus ir vieglāk, nekā ar cigarešu lietotājiem. Atšķirības ir arī uzreiz vizuāli redzamas – viņiem ir mazāk pigmenta uz zobiem, plombām, gļotādas un mēles. Īpaši tas redzams tiem pacientiem, kuri no tradicionālajām cigaretēm ir pārgājuši uz karsējamo tabaku. Viņiem zobu vizuālais stāvoklis uzlabojas. Protams, vislabākais risinājums ir vispār nesmēķēt.
Bērnu zobus palīdz sargāt režīma ievērošana
Bērniem piena zobi ir vājāki. Viņiem ļoti svarīgi ievērot uztura režīmu un pareizi tīrīt zobus, kas lielā mērā ir atkarīgs no vecākiem. Bērni slimo un biežāk lieto medikamentus, kas arī ietekmē zobus, jo prettemperatūras un pretklepus sīrupi bieži vien satur daudz cukura. Jābūt režīmam, kad lietot saldumus – tikai ēdienreizēs. Nevajadzētu ļaut bērnam našķēties visu dienu. Bērnam labāk dot šokolādes konfektes, nevis sūkājamās, lai viņš ātrāk apēstu. Pēc tam ieteicams izskalot muti ar ūdeni. Jāņem vērā, ka arī augļos ir cukuri. Bērniem zobu higiēna ieteicama trīs līdz četras reizes gadā – ik pa trijiem vai četriem mēnešiem. Arī bērniem tiek ieteikts labāk lietot elektriskās zobu birstes, jo vibrācija palīdz noņemt aplikumu. Vecākiem obligāti jākontrolē un jāpārtīra bērna zobi, lietojot atbilstošu zobu pastu ar pretkariesa iedarbību.
