Eistynojūt Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministrejis atbolsta pasuokumus reemigracejis veicynuošonai, nu 2018. goda Latvejā dorbojās pīci reemigracejis koordinatori. Nu vysim vaira pazeistama ir Latgolys planavuošonys regiona reemigracejis koordinatore Astrīda Leščinska, kuru Latgolā sauc par “reemigracejis krystamuoti”. Pazasokūt Astrīdai Latgolā nu uorzemu jau atsagrīze vaira kai 200 saimis. Nasaverūt iz Covid-19 pandemeju, Astrīda turpynoj aktivi struoduot, kab paleidzātu tautīšim atsagrīzt Latgolā.
Pyrma dorba Latgolys planavuošonys regionā (LPR), Astrīda Leščinska struoduoja projektu vadeibā kai ari beja ētera seja i korespondente vītejā Daugovpiļs televizejā. 2018. godā jei pījieme jaunu izaicynuojumu i kliva par LPR reemigracejis koordinatori. “Da šam īgiutuos zynuošonys i pīredze cīš nūder tānejā dorbā. Niule navaru īzadūmuot sovu kasdīnu bez sazinis ar myusejīm, kurī gryb atsagrīzt iz sātu,” atzeist Astrīda.
Reemigracejis koordinators kasdīnā izmontoj vysaidys pīejis klientu konsultēšonā – sagatavej personalizātus pīduovojumus, bolstūtīs iz kotra klienta vielmem i vajadzeibom, komunicej i interesejās par reemigrantim, kai ari snādz informaceju par nūteikūšū regionā. “Kotram reemigrantam ir individualys vajadzeibys i apstuokli, kū juojem vārā,” stuosta Astrīda Leščinska, “Sazinis gaitā teik apzynuoti vysi interesejūšī vaicuojumi, iz kurīm reemigracejis koordinators Latvejā dūd atbiļdis. Man ir izveiduots sadarbeibys teikls ar vaļsts īstuožu i privatuo sektora specialistim, partū atbiļdis teik atrostys gondreiž vysod. Latvejai i Latgolai ir kū pīduovuot tīm, kurī gryb atsagrīzt – dorba vītys, īspiejis atsateisteit, sajemt atbolstu nu vaļsts, pošvaļdeibu i Eiropys leidzekļu. Vajag viņ pošim interesētīs pat tū, kas nūteik ci meklēt informativū atbolstu pi myusu – regionalūs koordinatoru.”
Kab sasnēgt sovu mierkauditoreju, lela nūzeime ir informacejis platformai. Tū Astrīda saprota jau pyrmajā dorma nedeļā, kod reemigrantus beja juouzronoj pošai, izmontojūt socialūs teiklus individualajūs profilūs i slāgtos diasporys grupuos. “Pyrmais, ar kū suoku struodojūt par reemigracejis koordinatori 2018. godā – www.lpr.gov.lv sātys lopā izveiduoju sadaļu “Reemigrācija” i Facebook.com lopu “Es atgriežos Latgalē”, ar dūmu, ka tei varātu byut platforma, kurā izvītuot informaceju par i ap Latgolu, Latveju, kab pīsaisteit aizbraukušūs uzmaneibu, veiduot sazinis tyltu i veicynuot reemigracejis procesu,” atguodoj Astrīda, “Niule nu sirds prīcojūs par sekuotuojim vysā pasaulī. Emigranti ir ari nu taidom eksotiskom vaļstim kai Čīle, Japāna, Egipte, Kīna, Taizeme.”
Lāmums atsagrīzt kotram ir individuals, tok bīžuok reemigranti nūruoda, ka skumst piec rodim i draugim Latvejā, bārnim juosuok īt bārnuduorzā ci školā, cyti jiut patriotismu pret sovu vaļsti, gryb atteisteit sovu biznesa ideju, veiduot sovu saimi ci pastuov kaidi sovi personeigi īmesli. Vielmi atsagrīzt sātā izruoda gon saimis ar bārnim, gon atseviškis personys. Astrīda Leščinska uzsver: “Es snīdzu informaceju sevkuram interesentam, ari īkšejim reemigrantim – tīm kurī atsagīž Latgolā nu cytu Latvejis regionu. Lela interese par atsagrīzšonu ir nu Reigys. Tūmār muna prioritate ir tī, kurī atsarūn diasporā i sasazynoj pyrma atsagrīzšonys. Es naškiroju cylvākus – jis īkuope lidmašynā vakar ci jau godu atsarūn Latvejā. Bīži viņ vysaidi problemvaicuojumi i izaicynuojumi rūnās piec atsagrīzšonys. Partū es vysod uzsveru, ka atsagrīzšona juoplanavoj ryupeigi, lai piečuok nasarūn puorprotumi kuortojūt formalitates vysaiduos vaļsts īstuodēs. Kasdīnā es atbiļdu iz telefona zvonim, e-postim, kai ari socialūs teiklūs.”
Astrīda Leščinska pastuostieja, ka, planavojūt puorsaceļšonu, emigrantus satrauc sekojūši vaicuojumi – dzeivisvītys deklareišona, ja nav sova īpašuma, nūdarbynuoteiba, bezdarbnīka statusa eksports, registreišonuos pi gimenis uorsta, registreišonuos izgleiteibys puorvaļdē, vydsškolys pabeigšonys īspiejis attuolynuoti, kvalifikacejis kursi, studejis, socialuos garantejis, maternitatis pabolsts, uzjāmuma registreišona, uzjiemiejdarbeibys suokšona, pīejamī granti i projektu konkursi. Cytim napīcīšams ari psihologisks atbolsts. “Reemigracejis atbolsta lūks pasalelynoj kotru godu. Niule itamā procesā īsasaista na viņ vaļsts īstuodis, tok ari pošvaļdeibu specialisti,” atkluoj Astrīda.
“Jemūt vārā Covid-19 pandemejis gaitu, aizviņ vaira Latvejis vaļstspīdereigūs gryb atsagrīzt dzimtinē,” nūruoda reemigracejis koordinatore, “Latgolā apzynuotys vaira kai 2400 aizbraukušuos saimis. Vairuokys gryb pierkt dzeivūkli ci ceļt sovu sātu, interesejās par aizdavumu īspiejom komercbankuos i vaļsts garantejom. Pazasokūt aktivam dorbam i efektivim reemigracejis sekmēšonys pasuokumim, Latgolā atsagrīze 228 saimis. Vēļ 105 saimis atsagrīze poši sovim spākim. Reemigrantu vydā ir ari jaunīši, kurī gryb pabeigt vydsškolu, apgiut jaunys prasmis i zynuošonys kaidūs kursūs ci īsastuot augstškolā. Jaunīšus uztrauc izgleiteibys dokumentu pīleidzynuošona, īsakuortuošona dorbā, kur ir augstys praseibys tīši īgiutuos izgleiteibys jūmā. Cyti otkon apgiust marketinga prasmis, kab eistynuotu sovu biznesa ideju, ci interesejās par biznesa inkubatorim i cytim projektim.”
Reemigracejis process Latgolā ir cīš nūzeimeigs. Astrīda Leščinska uzsver, ka Latgolys planavuošonys regiona pošvaļdeibys ir gotovys īt pretim īdzeivuotuojim, kurī gryp atsagrizt i dzeivuot tūs administrativajā teritorejā. Kab veicynuotu reemigracejis procesu, vairuokys pošvaļdeibys planavoj veiduot dzeivojamuo fonda i nakostamuo īpašuma datu bāzi i izplateit informaceju par atsagrīzšonys īspiejom i atbolsta pasuokumim. “Apmāram 60% reemigrantu atsagrīž nu Lelbritanejis, mozuok nu Īrejis, Vuocejis, Norvegejis, Zvīdrejis i Dānejis,” stuosta Astrīda, “Latgalīši atsagrīž na viņ iz leluokajuom piļsātom, jūs interesej ari lauku apleicīne. Leluokais reemigracejis process nūteik Daugovpilī i Rēzeknē, kur cylvākus i saimis pīsaista sakuortuota infrastruktura, mobilitate i nūdarbynuoteibys īspiejis. Saimem draudzeiga vide ir ari Bolvu nūvodā. Dorba praksē beja gadejums, ka tīši Bolvu īdzeivuotuojis veirs – Lelbritanejis pylsūņs beja tys, kurīs īrūsynuoja saimei ar trejim bārnim puorsaceļt iz Bolvu nūvodu, kab dzeivuot teirā i zaļā vidē. Reemigrantim interesej ari Kruoslova, Preili, Leivuons, Kuorsova, Daugovpiļs nūvods, Ludzys nūvods, Aglyuna, Dagda, Rībeņi, Vuorkova, Viļaka, Viļāni i Zylupes nūvods.”
Astrīda atzeist, ka Covid-19 pandemejis laiks nese jaunus izaicynuojumus reemigracejis procesā: “Pyrmuo Covid-19 viļņa suokumā sajiemu satrauktus tautīšu zvonus i e-postus par vielmi atsagrīzt dzymtajā regionā. Aizviņ bīžuok uzdeve vaicuojumu, voi pandemeju drūsuok puorlaist Latvejā. Ari saimes, kuruos uzrunuoju pyrma vairuoku godu, niule pieški suoka dūd par sevi ziņu, ka gryb atsagrīzt iz Latgolu. Pandemeja vaira ītekmej tūs emigrantus, kurī struodoj pakolpuojumu sektorā. Saimis ar školānim atsagrīž vuiceibu goda vydā partū, ka Latveju uzskota par drūsuokū pandemejis puorlaisšonys vītu. Reemigranti nūviertej dobys pīejameibu i plašumu Latgolā.”
Runojūt par reemigrantu integraceju vītejā sabīdreibā, Astrīda Leščinska nūruoda, ka pīaugušī integrejās uotri. Gryušuok īt bārnim, eipaši pusaudžim ci tīm, kurī naprūt latvīšu volūdu. Latgolā školuotuoji bīži viņ ar reemigrantu bārnim struodoj papyldus, poši izstruodoj vuiceibu materialus i izmontoj ari programmu “Pupmpurs”. Dzeivojūt uorpus Latvejis, tautīši rauga saglobuot latviskū kulturvidi, pīsadola vītejūs diasporys pošdarbnīku kolektivūs, veidojūt cīšuoku saikni ar Latveju.
“Latgolys planavuošonys regions reikoj vysaidys vīnojūšys aktivitatis gon vītejīm, gon tīm kurī vēļ uorzemēs, ci jau atsagrīzuši,” atkluoj reemigracejis koordinatore, “Paguojušuo goda nūgalē reikuojam vyspasauļa cylpuošonys tūri “Es atgriežos Latgalē” vītejuo regiona, potencialūs i reemigrantu saimem. Dūmoju, ka šūgod vareisem nūvadeit ūtrū kuortu. Lelu atsauceibu giust radūšī konkursi bārnim – “Esi varūņs palic sātā”, “Latvija manā sirdī”, “Vasals kai pyupols!”. Niule izsludynuots Starptautiskajai bārnu aizsardzeibys dīnai veļteits radūšūs dorbu konkurss bārnim “Esi vesels – ej dabā!”. Ari festivalā “LAMPA” paguojušajā godā runuovam par reemigracejis vaicuojumim. Šūgod aktivi pīsadolu diasporys reikuotajūs tīšsaistis pasuokumūs, virtualajūs latgalīšu salidojumūs, socialuo medeja “LAIVA” raidejumūs, kas dūd īspieju uzturēt saziņu i informēt par nūteikūšū Latvejā. Latgolys planavuošonys regions suoce jaunu stuostu cyklu “Biznesam izvēlos Latgali”. Tū caurvej īdvesmojūšu, apjiemeigu Latgolys jaunū i asūšū uzjiemieju pīredzis stuosti.”
Tautīšim, kurī nūlāmuši nu uorzemu atsagrīzt iz dzymtū zemi, Astrīda īsoka planavuot atsagrīzšonu laiceigi – vysmoz pusgodu ci godu īprīkš, izmontuot reemigracejis koordinatoru pakolpuojumus, mekleit dorba īspiejis Latvejā jau laiceigi, attuolynuoti iznontojūt EURES konsultantu pakolpuojumus kai ari ar interneta apguvis reikim vuiceit bārnim latvīšu volūdu. Reemigracejis koordinatore atkluoj: “Potencialī reemigranti nūruoda, ka atsagrīžūt jūs uztrauc vairuokys lītys – nūdarbynuoteiba partū, ka laikam eimūt zaudeita kvalifikaceja i nav atbylstūšys izgleiteibys. Jīm baist, ka olga naatbylst gaideitajam i izdavumi varātu puorsnēgt īnuokumus. Uztrauc ari muojūkļa vaicuojumi i vaļsts volūdys prasme. Cyti otkon nagryb radeit stresu bārnim, mainūt vidi.”
Na par veļti Astrīdu Leščinsku Latgolā sauc par reemigracejis krystamuoti. Ar sovu dorbu i aktivitati daudzim jei klivuse par tyvu draugu ci gimenis lūcekli. “Kotrs atsagrīzšonys stuosts man ir tyvs partū, ka asmu bejuse kluot nu poša suokuma. Ir reizis, kod man zvona vacmuote, lai atgrīztu iz Daugovpili sovu mozdālu. Atīt, mes parunojam i teišom jau piec mieneša mozdāls ir Latvejā. Myusim ir cīša saikne ar saimi i tradicejom! Bīži viņ tys spēlej lelu lūmu, kab pījemtu lāmumu atsagrīzt.”
