5. jūnijā Latvijā notika pašvaldību vēlēšanas. Avīzes „Latgales Laiks” reportiere pirms tām jautāja Daugavpils iedzīvotājiem, vai viņi piedalīsies vēlēšanās, kādus rezultātus no tām gaida un kas, viņuprāt, ir cienīgs ieņemt pilsētas pašvaldības vadītāja amatu.
Viktorija, celtniecības jomas darbiniece, pensijā: „Vēlēšanās piedalīšos, arī mani bērni ies, mēs to jau apspriedām. Mans dēls saka, ka nav jēgas uztraukties par to, kurš uzvarēs, jo vis jau ir izlemts. Ir vai nav izlemts, iešu vēlēt, varbūt tieši manas balss pietrūks. Es nelieku īpašas cerības uz kādu no deputātiem, gribas, lai tie, kuri uzvarēs, strādā pilsētas labā, nevis savai kabatai.”
Irina, strādā sociālajā jomā: „Vēlēšanās piedalīšos, balsošu par 1. sarakstu. Tā kā viņu darbs bija redzams, domāju, ka daudzi pilsētas iedzīvotāji var nosaukt viņu nopelnus. Kādas ir manas gaidas? Nekā īpaša nav, tagad tādi laiki, ka nav zināms, kas notiks turpmāk. Taču balsot vajag, lai manu balsi neizmantotu citi.”
Vija, tirdzniecības jomas darbiniece: „Noteikti piedalīšos vēlēšanās, balsošu par 4. sarakstu. Jāņa Lāčplēša laikā daudz kas tika izdarīts. Protams, ir tādi, kas viņu lamā, bet daudz arī tādu, kas slavē. Uzskatu, ka viņš labākais kandidāts pilsētas vadītāja amatam. Es laiku pa laikam interesējos par politiku, taču nezinu jautājumus uz daudzām atbildēm, neesmu eksperte.”
Staņislav, strādā mašīnbūves jomā: „Vēlēšanās nepiedalīšos, jo neredzu sarakstos nevienu, kurš būtu deputāta mandāta cienīgs. Aiziet, ievēlēt, un tad skatīties, kā tiek gāzts tautas ievēlēts domes priekšsēdētājs, saraksta līderis, par kuru cilvēki balsojuši un likuši viņam „plusiņus”. Tas nav nopietni. Agrāk piedalījos vēlēšanās. un vai tad kaut kas mainīsies atkarībā no tā, ko iecels par pašvaldības vadītāju – domāju, ne, viss paliks tāpat kā līdz šim, ja tik nekļūs vēl sliktāk. Gribas ticēt, ka būs labāk, bet pieredze liecina par pretējo.”
Arvīds, tehniskais darbinieks, pensijā: „Vēlēšanās, visdrīzāk, piedalīšos, un balsošu par 7. sarakstu. Klausos radio, lasu avīzes, tāpēc esmu informēts par visiem notikumiem. Gribas, lai jaunais pilsētas vadītājs veltītu uzmanību pensionāriem. Saprotu, ka šis jautājums tiek risināts valsts līmenī, taču arī tepat, pilsētā, varētu kaut ko darīt.”
Mihails, bijušais celtniecības jomas darbinieks: „Vēlēšanās nepiedalīšos, man ir atņemtas šīs tiesības, lai gan dzīvoju šeit visu laiku pēc tam, kad atgriezos no dienesta armijā. Atceros, kā Ķīmiķu mikrorajonā tika celts būvniecības tehnikums. Pēc dažiem gadiem demobilizējos un iestājos tur mācīties. Un lieliski atceros, kā teica pirmais tehnikuma direktors: „Gvardi! Jūs esat mums vajadzīgi, jūs – mūsu spēks!” Un ko es redzu šodien? Cilvēks, kurš visu mūžu nostrādājis Daugavpilī, kurš cēlis šo pilsētu… Bet man pat nav tiesību balsot.”
