Pašā vasaras nogalē reģionālo mediju pārstāvji tikās Liepājā kārtējā mācību seminārā “Praktiski padomi un pieredze reģionālo mediju redakcijas darbā”. Katra šāda semināra mērķis ir saņemt informāciju no jomas speciālistiem, tikties ar mediju jomas ekspertiem un iegūt profesionālu stiprinājumu, daloties pieredzē ar kolēģiem. Liepājā medijus uzņēma laikraksta “Kurzemes Vārds” redakcija.
Laikraksta “Kurzemes Vārds” redaktors Ints Grasis, uzņemot medijus redakcijas telpās, pastāstīja, ka avīze dzimusi Liepājā 1918. gada 27. novembrī. “Kurzemes Vārds” ir lielākais un vienīgais reģionālais laikraksts Latvijā, kas iznāk katru darba dienu. Vēl jo vairāk, saviem lasītajiem, izdevniecības meitasuzņēmums – abonēšanas centrs ”Kurzemes Vārds” Liepājā piedāvā unikālu pakalpojumu -- saņemt avīzi līdz darba dienas sākumam, lai cilvēks, pamodies, varētu baudīt avīzes lasīšanu ar kafijas krūzi rokā pirms došanās uz darbu.
Redakcijā tiek veidots arī žurnāls “Liepājas Vēstules”, tas piedāvā lasītājiem iepazīt liepājnieku dzīvesstāstus, ieceres un mērķus, ļauj atskatīties vēstures notikumos.
Izdevniecībai “Kurzemes Vārds” ir arī sava tipogrāfija, te savu ceļu pie lasītājiem sāk gan savas, gan pasūtītāju avīzes un informatīvie izdevumi.
Semināra lekcijas sāka un medijus uzrunāja Latvijas mediju padomes valdes loceklis un kultūras ministra padomnieks mediju jautājumos Jānis Lielpēteris. Viņš medijus iepazīstināja ar padomes darba ikdienu, pieredzi un aktualitātēm. Neizpalika arī mediju pārstāvju jautājumi, kuri uztrauc žurnālistus, redaktorus un valdes locekļus saistībā ar nodokļu sistēmu, uzņēmuma “Latvijas pasts” darbu, kā arī pašvaldības izdevumiem, kuri joprojām tiek veidoti pašvaldībās, kuras pēc administratīvi teritoriālās reformas vairs neeksistē.
Lekciju ciklu turpināja juridiskā biroja “Sorainen” zvērinātais advokāts Andris Tauriņš. Viņš deva iespēju skatīt mediju jautājumus un problēmas caur citu prizmu. Andris Tauriņš atgādināja par žurnālistu tiesībām, kāds ir ētisko un juridisko aspektu nošķīrums. Par to, ka mediju pārstāvju darbu nedrīkst traucēt, un ka mediju pārstāvjiem ir tiesības saukt policiju, lai sastādītu administratīvā pārkāpuma protokolu un pārkāpēju sodītu. (Pārkāpēju var brīdināt vai uzlikt naudas sodu līdz 200 naudas vienībām (Preses likuma 33. pants) jeb šobrīd -- 1000 eiro.
**
Likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”
5. pants. Tiesības saņemt informāciju
Masu informācijas līdzekļiem ir tiesības saņemt informāciju no valsts un sabiedriskajām organizācijām.
24. pants. Žurnālista tiesības
Žurnālistam ir tiesības 1) vākt informāciju jebkādā ar likumu neaizliegtā veidā un no jebkura ar likumu neaizliegta informācijas avota.
**
Turpinājumā laikraksta “Kurzemes Vārds” redaktors Ints Grasis un redaktore Anda Pūce dalījās ar savu pieredzi reģionālā laikraksta darbā un pastāstīja par portālu liepajniekiem.lv, kas ir Latvijā lielākais reģionālais ziņu portāls, kuru izveidoja izdevniecība ”Kurzemes Vārds” 2002. gadā. Ik dienu portālu apmeklē vairāk nekā 20 tūkstoši unikālo lietotāju, bet mēnesī to skaits sniedzas līdz pat 200 tūkstošiem.
Semināra noslēgumā sociālo tīklu projektu vadītāja Dārta Belcāne iepazīstināja ar internetvides jaunumiem un “fiškām”. Medijiem tika piedāvāts izprast, kas tad ir šī brīža saturiskie un tehniskie izaicinājumi reģionālajiem laikrakstiem. Latvijas žurnālistu asociācijas (LŽA) projektu vadītāja, “Neatkarīgo Tukuma Ziņu” redaktore Ivonna Plaude apkopoja atziņas, kas izveidojušās laikā pēc iepriekšējā semināra, kā arī laikā starp lekcijām vadīja pieaicināto ekspertu un mediju pārstāvju diskusijas.
Mediju apmaiņas programmas un sadarbības projekti jau tiek uzskatīti par pašsaprotamu un ļoti nepieciešamu sastāvdaļu kvalitatīva informatīvā lauka veidošanā. Ikviens, kurš piedalījās seminārā, paņēma līdzi kādu atklāsmi, kura, iespējams, savā pusē nesīs jaunas vēsmas.
