Iepriekšējais gads daudziem bija ļoti sarežģīts. “Covid 19” daudz ko mainīja, daudz ko atņēma. Pienācis jaunais 2022. gads! Tautā ir teiciens: “Kā jauno gadu sagaidīsi, tā arī pavadīsi.” Par to, kā Latgales iedzīvotāji sagaidīja 2022. gadu, interesējās laikraksta “Latgales Laiks” reportiere.
Inga, sociālās sfēras darbiniece: “Jaunā gada sagaidīšana man ir viens no galvenajiem notikumiem gadā. Satikām ar ģimeni pie svētku galda skatoties Jaungada raidījumus. Apmainījāmies ar dāvanām, vēlējām viens otram labu. Bija jautri. Šajā gadā nekas īpašs nav plānots, laiks nav viegls un arī cilvēkos iet kovida dēļ nedrīkst. Ceru, ka daudziem cilvēkiem nākamgad būs vieglāk.”
Andrejs, strādā būvniecības sfērā:“Jauno gadu sagaidīju kā katru gadu. Šogad pie galda sēdāmies agrāk, sarunājāmies. Ēdām garšīgus salātus, ko pagatavoja mana sieva. Tāpat kā mūsu kaimini un draugi, mēs arī vērojām Jaungada raidījumus. Uzreiz pēc 12 izgājām uz ielas, lai laistu salūtu. Šo svinīgo, vēsturiski nozīmīgo laiku sagaidījām patīkamos apstākļos. Lai šis gads ir veiksmīgs!”
Ilga, dekrēta atvaļinājumā: “Jauno gadu satiku kopā ar vīru un bērnu. Sagatavojām salātus, visādus garšīgus ēdienus. Sēdējām pie galda un skatījāmies svētku raidījumus, kā arī sazvanījāmies ar radiniekiem pa videozvanu. Mums ir daudz radinieku, bet tie nav tik tuvu, kā gribētos. Sūtījām vēstījumus paziņām, kolēģiem. Cits citam lasījām horoskopus nākamajam gadam , domājām un planojām jaunus ceļojumus.”
Tatjana, šuvēja: “Jauno gadu sagaidījām kopā ar ģimeni. Dāvinājām viens otram dāvanas, vēlējām laimi nākamgad, dziedājām karaoke un, protams, domājam par īpašām velmēm nakamajā gadā! Nākamajam gadam jābūt labākam par iepriekšējiem. “Kovids” beigsies, daudzi cilvēki atradīs darbu, pelnīs, un mēs dzīvosim labāk. Šajā laikā cilvēki ir iemācījušies atteikties no nevajadzīgām un nevērtīgām lietām, ar šādām īpašībām mūsu dzīve kļūs labāka.
Tamāra, pārdevēja pensijā: “Kā es sagaidīju? No sakuma es ilgi gatavojos, tad uzklāju galdu un uzaicināju kaimiņienes. Kaimiņienes vakarā, pēc pasēdēšanas, apmainījušās dāvanām izklīda pa saviem dzīvokļiem. Viņas aizgāja, bet es apgūlos, aizmigu, bet pamodos tikai pulksten 2 naktī. Es dzīvoju viena, ar kaķi. Bērni izauguši, viņi sagaidīja Jauno gadu ārzemēs. Vakarā viņi man piezvanīja, apsveica, stāstīja par mazbērniem. Šķiet, ka Jaunais gads ir “nogulēts”, bet es nedomāju, ka tas ir slikti. Man ir labi pašai savā mājā un omulībā.
