Lai izveseļotos, mazajai Viktorijai no Latgales ir nepieciešama cilmes šūnu transplantācija Polijas klīnikā.
Februārī Viktorijai palika divi gadiņi. Mazajā latgaļu ciematiņā Lociki mēs viesojāmies dažas dienas pēc Viktorijas dzimšanas dienas - istaba bija skaisti izpušķota ar baloniem, bet blakus gultiņai rotājās rozā cipars 2. Starp dāvanu iesaiņojumiem un daudzajām mīkstajām rotaļlietām, omulīgi saritinājies, gulēja ģimenes mīlulis runcis Ričiks.
Neraugoties uz meitiņas smago diagnozi, šī jaunā ģimene nebeidz ticēt labajam un dara visu iespējamo, lai radītu ap sevi mīlestības un prieka gaisotni. Lai Viktorijai varētu nostāties uz savām kājiņām un sākt staigāt, ārsti rekomendē viņai iziet ārstēšanas kursu klīnikā Žagiel Med (Ļubļina, Polija). Šim nolūkam kopā ir nepieciešami 8670 eiro.
Labdarības projekta “Zaļā lampa” ietvaros Viktorijas Latkovskas atbalstam darbojas ziedojumu tālrunis 9 000 63 84. Maksa par zvanu ir 1,42 eiro. Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Viktorijai ziedojumu kontu.
Labdarības fonds BeOpen
Reģ.nr. 50008218201,
Konta nr. LV59 CBBR 1123 2155 000 10
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Viktorijai Latkovskai
Ģimene dzīvo mazā ciematiņā 15 km attālumā no Daugavpils, vietā, kur kādreiz atradās aviobāze. 10 mājas, skola, 3 veikaliņi. Tuvākā aptieka atrodas Daugavpilī, bērnudārzs – Naujenē. Viktorijas māmiņa Lāsma šeit ir uzaugusi, bet tētis Vadims ir no Krāslavas. Lāsmu un Vadimu iepazīstināja kopīgie draugi Daugavpilī, kur Lāsma mācījās par interjeru dizaineri. Jaunieši iemīlējās viens otrā no pirmā acu skatiena, kopā viņi ir jau trīs gadus. Kad piedzima Viktorija, Lāsmai bija 19 gadi. Jaunie vecāki bija laimīgi un cerību pilni, gatavojās sarīkot skaistas kāzas. Taču pandēmija un meitiņas slimība izjauca visus plānus.
Izrakstoties no Daugavpils slimnīcas, ārsti novērtēja mazās Viktorijas veselības stāvokli ar astoņām ballēm pēc Apgares skalas, nesniedzot jaunajai māmiņai nekādas īpašas rekomendācijas. Pēc pavisam neilga laika Lāsmu sāka pārņemt satraukums, mātes sirds juta, ka ar mazuli kaut kas nav kārtībā. Viņa pierakstījās pie neirologa Daugavpilī, taču ārsts nekādas problēmas meitenes veselībā nesaskatīja un ieteica Lāsmai atnākt pēc mēneša. Pēc mēneša Lāsmai tika pateikts, lai atnākot vēl pēc diviem. Tikmēr mazā Viktorija nespēja noturēt galviņu un atbrīvot sažņaugtās dūrītes, nemācēja satvert rotaļlietu un apvelties uz vēdera, sāka parādīties arī problēmas ar redzi - tuvredzība un astigmātisms...
10 mēnešu vecumā vecāki aizveda Viktoriju uz Rīgu. Tur viņu uzreiz ielika slimnīcā, nozīmēja magnētisko rezonansi un noteica diagnozi - hipoksiski išēmisks centrālās nervu sistēmas bojājums. Laikus nesaņemot pilnvērtīgu medicīnisko palīdzību, hipoksiju pārcietušam mazulim var attīstīties dažādi fiziskās un garīgās attīstības traucējumi. Lai tas nenotiktu, bērnu ir jāsāk ārstēt jau pavisam agrīnā vecumā. Lāsma ar Vadimu sāka vadāt meitiņu uz Rīgu pie osteopāta, uz Daugavpili - pie fizioterapeita, uz smilšu terapijas nodarbībām un baseinu. Paralēli vecāki sāka pētīt dažādas ārstēšanas iespējas, kā arī konsultēties ar citiem vecākiem, kuru bērni cieš no līdzīgām problēmām.
Viktorijas stāvoklis pamazām sāka uzlaboties. Pēc māmiņas vārdiem, pozitīvas izmaiņas bija manāmas burtiski pēc katra osteopāta apmeklējuma. Pirmie lielie svētki ģimenē bija, kad Viktorija pirmo reizi pati apvēlās uz vēderiņa. Pēc mēneša viņa iemācījās balstīties uz rociņām. Vēl pēc kāda laika sāka turēt galviņu, iemācījās sēdēt. Reaģējot uz lūgumu “dod pieci!”, varēja trāpīt ar pirkstiņiem pa māmiņas plaukstu. Tas viss prasīja milzīgas pūles un darbu - masāžas, vingrošana, procedūras. Kad tuvinieki ir darbā, Lāsma vadā Viktoriju uz nodarbībām Daugavpilī ar maršruta autobusu, bet, kad ir jādodas uz Rīgu, Vadims jau iepriekš lūdz darbā piešķirt brīvdienu.
Viktorija ir ļoti smaidīga un simpātiska meitene. Kamēr mēs ciemojāmies pie viņas, atklājās, ka meitenei ļoti patīk viss košais un mirdzošais. Ziemassvētki un Jaunais gads ir viņas mīļākais laiks - košie eglīšu rotājumi, daudzkrāsainās virtenes un mirguļojošās lampiņas raisa viņā sajūsmu. Dažreiz Viktorijai patīk izlikties, ka viņa lasa avīzi, bet pēc tam saplēst to sīkos gabaliņos un izmētāt pa istabu kā sniegpārsliņas, bet rudenī viņa jūsmo par krāsainajām koku lapām. Meitenīte ir gatava vairākas reizes dienā taisīt māmiņai frizūru. Ja Lāsma to neļauj, meitene skumst un protestē, savukārt, kad mamma grib iesiet bantes matos Viktorijai, viņa kategoriski pretojas.
Viktorijai patīk spēlēties ar telefonu, viņa ir iemācījusies zīmēt ar pirkstiņiem. Vēl viņai ļoti patīk skatīties savā rotaļu spogulītī. Uzlabot omu Viktorijai var, piedāvājot banānu vai kukurūzas pārslas. Pirms ēšanas viņa tās noteikti pasmaržo, gatavojoties izbaudīt kāruma garšu. Lūk, tāds amizants ieradums! Viktorijas mīļākā rotaļlieta ir pūce, kuru viņa ņem līdzi gultiņā, dodoties gulēt.
Katru vakaru pirms gulētiešanas Viktorija gaida tēti, kurš stāsta viņai paša sacerētas pasakas par mazo meiteni Viktoriju. Tajās darbojas gan pūce un runcis Ričiks, gan mamma Lāsma un vienradzis, gan kaimiņi, radi un multfilmu varoņi. Savukārt no multfilmām Viktorijai vismīļākās ir “Maša un lācis”, “Brūnaļa Daša” un “Haizivs mazulis”…
Uz jautājumu, par ko viņi sapņo, Lāsma ar Vadimu vienā balsī atbild: “Nostādīt meitiņu uz kājām.” Lai viņa iemācītos celties kājiņās un sāktu staigāt. Taču, lai to izdarītu, viņiem ir nepieciešama mūsu palīdzība.
Šobrīd, ņemot vērā visu neiroloģisko diagnožu buķeti, ārsti rekomendē Viktorijai veikt cilmes šūnu transplantāciju. Pirms vairākiem gadiem Ļubļinas universitātes bērnu slimnīcā tika uzsākta programma, kuras ietvaros bērni ar cerebrālo trieku un citiem nervu sistēmas bojājumiem tiek ārstēti, izmantojot cilmes sūnas. Pēc terapijas saņemšanas mazajiem klīnikas pacientiem ir novērojama būtiska veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanās. Mediķi dēvē šo terapiju par izrāvienu medicīnā. Speciālisti uzskata, ka Viktorijas gadījumā šī terapija var dod reālus rezultātus.
Terapija ir ļoti dārga, tāpēc vecāki sadūšojās vērsties pēc palīdzības. Pelnītājs ģimenē ir tikai tētis, viņš strādā Daugavpilī, lielveikalā LIDL. Taču šīs naudas pietiek tikai, lai savilktu kopā galus. Viss aiziet meitiņas ārstēšanai un rehabilitācijai.
Kam nepieciešami līdzekļi
Iespēja: kā var palīdzēt cilmes šūnu terapija?
Cilmes šūnu transplantācijas kurss klīnikā Žagiel Med (Ļubļina, Polija).
Šūnu terapija ir jauns oficiāls virziens medicīnā, kas balstīts uz cilmes šūnu reģeneratīvā potenciāla izmantošanu. Cilmes šūnas spēj pārvērsties par veseliem neironiem un atjaunot bērna bojāto smadzeņu iecirkņu normālu darbību, tāpēc šī terapija tiek uzskatīta par izrāvienu medicīnā. Normalizējoties galvas smadzeņu audu struktūrai, atjaunojas arī zaudētās orgāna funkcijas. Īpaši efektīva šī terapija ir mazuļu ārstēšanā, jo augošam organismam ir lielākas izredzes uz veiksmīgu iznākumu. Cilmes šūnu terapija stimulē refleksu attīstību, kā arī veicina kustību, runas un citu funkciju atjaunošanos, nodrošinot bērna normālu attīstību.
Lai veiktu nepieciešamo cilmes šūnu transplantāciju, uz procedūrām Polijas klīnikā jāierodas 5 reizes, ik pa 2 mēnešiem. Šim nolūkam kopā ir nepieciešami 8670 eiro.
Ziedojumu tālrunis 90006384 darbojas Viktorijas atbalstam līdz 8. martam.
Maksa par zvanu – 1,42 eiro.
Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Viktorijai arī speciālu ziedojumu kontu.
Labdarības fonds BeOpen
Reģ. nr. 50008218201,
Konta nr. LV59 CBBR 1123 2155 000 10
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Viktorijai Latkovskai
Labdarības fonds BeOpen neietur no ziedojumiem nekādus procentus.
Komentāri