Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā notika mākslinieka Leonīda Bauļina atceres pasākums, kura gaitā tika demonstrēta filma par ievērojamo mākslinieku, notika tikšanās ar mākslinieka atraitni Vandu Baulinu un dalīšanās atmiņās.
Atklājot pasākumu muzeja izstāžu kuratore Mairita Folkmane atzīmēja, ka Leonīds Baulins atstājis Latvijai un Daugavpilij nozīmīgu vizuālās mākslas mantojumu. Tā glabātāja, uzturētāja un popularizētāja ir viņa atraitne Vanda Baulina.
Filmas “Leonīda Baulina pasaule” autors Vladimirs Vatmahters ievadvārdā norādīja, ka Leonīds Baulins bija gana sarežģīts personība. „Tas bija cilvēks, kurš atdeva sevi mākslai pilnībā un nesaudzīgi. Viņa spēcīgā personība izpaudās gan darbā, gan arī dzīvē, visu, ko viņš darīja, viņš darīja ar pilnu atdevi,” dalījās atmiņās Vladimirs Vatmahters.
Pēc filmas demonstrācijas, klātesošajiem bija iespēja tikties ar mākslinieka atraitni Vandu Baulinu un dalīties atmiņās neformālā atmosfērā.
Leonīds Baulins pieder mākslinieku paaudzei, kuri sāka savu radošo gājumu 20. gaddsimta70. gados. Mākslas akadēmijā viņš papildināja zināšanas pie latviešu glezniecības meistariem Konrāda Ubāna un Borisa Bērziņa. Pateicoties izcilajiem skolotājiem un dabas dotā kolorista talanta attīstībai, Leonīds Baulins visu dzīvi veltīja krāsu un formu meklējumiem. Mākslinieks atkārtoja vienu un to pašu motīvu vairākās gleznās, cenšoties atrast jaunas krāsu nianses, apjoma un telpas vienotību, izteiksmīgus glezniecības un grafikas līdzekļus.
Leonīda Baulina iecienītākās tēmas bija dabas motīvi, Daugavpils ielas un mūziķi. Aizraušanās ar mūziku, īpaši džezu, deva viņam jaunus impulsus, palīdzēja figurālā attēlā vai abstraktā zīmējumā izteikt konkrētu emociju, kustību, īpašu krāsu un līniju ritmu.
Mākslinieks Daugavpilī nodzīvoja trīsdesmit gadus un kļuva par šīs pilsētas leģendu. 20. gadsimta 70. gados bija viens no aktīvajiem kultūras un mākslas dzīves veidotājiem Daugavpilī. Leonīda Baulina spilgtā, radošā personība veiksmīgi izpaudās dažādās mākslas jomās – strādājot pie pilsētas vizuālā tēla, Dziesmu svētku un pilsētas svētku noformējumā, kā arī scenogrāfijā un pedagoģijā.
