No savlaicīgas siena sagatavošanas ir atkarīgs ne tikai tas, vai mājlopi tiks nodrošināti ar barību, bet arī visas turpmākās ražošanas ķēdes darbība: gaļas, piena pārdošana, dažādu produktu ražošana un pašu saimnieku materiālā labklājība. Siena pļauja tiek uzskatīta par galveno un darbietilpīgāko vasaras darbu, ar ko zemnieki parasti lieliski tiek galā, ja neiejaucas laikapstākļi, kas dažkārt apdraud lopbarības sagatavošanu.
Degvielas un rezerves daļu cenas draud izputināt
Tiek uzskatīts, ka sienu pirms Līgo pļaut nav vēlams, jo stiebrzāles vēl nav sasniegušas vajadzīgo kondīciju un nav uzkrājušas visus dzīvniekiem noderīgos vitamīnus un organiskās vielas. Taču steidzīgākie un rūpīgākie saimnieki siena pļauju sāk jau pirms Jāņu dienas, jo nekad nevar zināt, kādus pārsteigumus laikapstākļi var sagādāt vēlāk. Tāpēc šajā laikā visā apkaimē dzirdama traktoru rūkoņa, trokšņo pļaujmašīnas un mehānismi, kas sapresē sauso sienu ruļļos, kas tiek nogādāti šķūņos vai atstāti uz lauka.
Augšdaugavas novada Salienas pagasta saimniecības "Lielauši" īpašniecei Intai Zinkevičai siena pļauja ir ierasts darbs, tomēr, pēc viņas teiktā, siena laiks sagādā daudz uztraukumu, jo daudz kas ir atkarīgs no tehnikas un, galvenais, no laikapstākļiem: “Ja pēkšņi sāks līt un, nedod Dievs, lietavas ieilgs, kā tas ne reizi vien ir bijis, tad lopbarības sagatavošana var pārvērsties īstā katorgā, un tad darba rezultāts ir neparedzams. Siens var sapūt, un tas ietekmēs piena kvalitāti un apjomu. Tāpēc es negaidīju un sāku pļaut sienu jau pirms Līgo svētkiem. Man palīdz dēls. Kamēr laiks bija labs, tika sagatavota gandrīz puse no nepieciešamā apjoma.”
Kopumā divdesmit liellopiem -- govīm un teļiem -- Intai ziemai nepieciešami ap 300 siena ruļļi un ap 200 zaļās masas ruļļi. Turklāt arī Inta pati var sēsties pie traktora stūres un strādāt līdzvērtīgi vīriešiem.
Mūsu sarunas brīdī, kas saimniecei atņēma vērtīgo laiku, jo viņa steidzās vākt sienu, spīdēja saule un laiks bija piemērots siena pļaušanai: “Mums ir jāpļauj un jāpļauj! Zāle šogad ir laba, es pat nezinu, kur sienu likt. Bet labāk, lai ir lopbarības pārpilnība nekā tās trūkst. Ir bijis arī tā!”
Inta bilst, ka viņas ierasto darbu, kas vienlaikus gan sagādā prieku, gan rūpes, apgrūtina pārmērīgi augstās degvielas un rezerves daļu cenas: “Dīzeļdegvielas kanna, piemēram, 10 litri, pat ar akcīzes nodokļa atlaidi maksā gandrīz 20 eiro. Un cik izmaksā 100 litri vai tonna degvielas?” Tad, pēc Intas teiktā, rodas jautājums, vai ir vērts uzturēt saimniecību, ja rezultātā ir nulles vai pat zaudējumi. Intai ir traktors un visa siena novākšanas tehnika, un tā ne reizi vien ir salūzusi. Tad nākas pārtraukt darbu un remontēt. Taču, neskatoties uz grūtībām, Inta ir pārliecināta, ka viņa nodrošinās savu saimniecību ar sienu.
Vieglāk ir nopirkt
Salienas pagasta Šlapaku ciema iedzīvotājai Allai Narovskai un viņas vīram Nikolajam situācija ir citādāka, turklāt ļoti riskanta. Tas tāpēc, ka saimniecībā nav ruļļu preses. Tāpēc jāgaida, kamēr paziņas vai kaimiņi sagatavos sienu sev, un tikai tad varēs palīdzēt dzīvesbiedriem Narovskiem. “Tas nav labi, jo, kamēr ir labs laiks, mēs varam pļaut un vālot sienu, bet nevaram veikt pēdējo svarīgāko darbu -- sapresēt sienu ruļļos. Nākas gaidīt. Un ko tad, ja laiks sabojājas?” saka Alla. Jāpiebilst, ka ģimenē ir seši bērni. Vecākajam dēlam Jevgeņijam ir 25 gadi, bet jaunākajam Jegoram -- tikai četri. Savukārt Alla un Nikolajs šī gada septembrī svinēs sudrabkāzas.
Saimniecībā ir zirgs, govs un desmit teļi. Visiem šiem mājlopiem ir nepieciešams sagatavot pietiekami lielu siena daudzumu. Jebkurā gadījumā, pēc Allas teiktā, tas būs jāpērk, jo no 11 hektāriem zemes (ieskaitot ganības), kas ir viņu īpašumā, nav iespējams sagatavot nepieciešamo siena apjomu, jo trūkst platību. Taču, tik, cik varēs, sapļaus. “Tāpēc pētām siena pārdošanas sludinājumus. Rulli var nopirkt par 10 eiro, tas nav dārgi. Presējot ruļļus no mūsu siena, traktoristam par rulli jāmaksā aptuveni 7 eiro. Starpība ir maza. Tādējādi sanāk, ka vieglāk un lētāk ir nopirkt gatavu sienu,” skaidro Alla.
Augšdaugavas novada Sventes pagasta saimniecības „Gobas” īpašnieki Vera un Pjotrs Dubovski audzē aitas, kopā ar jēriem ganāmpulkā pašlaik ir ap 80 dzīvnieki. Saimnieki tām vienmēr pērk sienu -- ruļļus --, jo pašiem, lai sapļautu un sagatavotu nepieciešamo apjomu, nepietiek platību. Aitām ziemai vajadzīgi apmēram 60 blīvi ruļļi vai 80 -- zemākas kvalitātes. Par masīvu 400 kilogramus smagu rulli ar piegādi pērn zemnieki maksāja 15 eiro, par sliktākas kvalitātes rulli -- 10 līdz 12 eiro.
Šogad Narovski vēl nav iegādājušies nevienu rulli un par cenu neko nezina: “Cenšamies pirkt no viena un tā paša saimnieka. Taču lietus dēļ siena novākšana varēja iekavēties. Tomēr mēs pirksim sienu par jebkādu naudu.”
Pjotrs un Vera uzskata, ka problēma ir citur. Zāle šovasar ir izaugusi gandrīz cilvēka augumā. Ja liellopiem derēs jebkurš siens, tad aitām vēlams smalks, zaļš un smaržīgs, ar ziediem. Un tāda šovasar nebūs…
Pēc saulainām dienām pēkšņi uzlija lietus. Pēc tam laika apstākļi uzlabojās. Tas nozīmē, ka turpināsies siena sagatavošana ziemai.
Komentāri