Anita Baboriko: „Dzīvot un sapņot var arī pierobežā”

Pasaule visu laiku pārbauda, cik stipri mēs esam, un daudzus cilvēkus šie pārbaudījumi padara stiprākus. Šādu piemēru ir daudz arī mūsu brīnišķīgajā Augšdaugavas novadā. Viena no šīm spēcīgajām personībām ir Anita Baboriko. Mūsu šodienas stāsts būs veltīts viņai.

-- Anita, kāda bija jūsu bērnība?

– Esmu dzimusi Limbažu novadā, pēcāk mēs pārcēlāmies uz Līksnu, bet sevi bērnībā atceros, kad jau dzīvojām Medumos. Es tur sāku iet skolā un dzīvoju, laikam, līdz kādiem 17 gadiem, bet 18 gadu vecumā pārcēlos uz Daugavpili. Tālāk sekoja mācības, tad darbs. Ilgu laiku strādāju un arī tagad nodarbojos ar grāmatvedību, bet 2012. gadā mani piesaistīja cita nodarbe -- darbs ar nagiem.

– Jūs joprojām dzīvojat un strādājat Latgalē un Sēlijā, Augšdaugavas novadā. Vai nav bijis vēlēšanās pārcelties uz Rīgu vai pat doties uz ārzemēm?

-- Nē, man pat tādas domas nav bijis -- vienmēr ir patikušas šīs vietas. Man patika dzīvot Daugavpilī, tiesa, pienāca brīdis, kad dzīvoklis apnika un es nopirku māju. Tad satiku savu vīru, un šodien mēs dzīvojam Subatē, jo vīrs ir no šīs pilsētas. Es varbūt arī gribētu dzīvot tuvāk Daugavpilij, bet -- kā nu ir.

– Jau vairākus gadus strādājat par podoloģi. Vai jums ir savs kabinets Ilūkstē?

-- Jā, to īsti nevar saukt par salonu, tā ir studija, kurā es uzņemu savus klientus. Patiesībā man tagad ir jau divi kabineti. Vienā strādāju es -- podoloģe, bet otrā kabinetā -- manikīra un estētiskā pedikīra speciāliste, tas ir, cilvēks, kurš strādā ar veselām pēdām.

– Kāpēc tieši podoloģe, nevis cita profesija?

-- Man jau diezgan ilgu laiku patika strādāt ar nagiem, atceros, ka taisīju manikīru draudzenēm. Un tad, kad apnika nodarboties ar grāmatvedību, jo šis darbs bija mani ļoti nogurdinājis, es padomāju un nolēmu apgūt manikīres profesiju. Man uzdāvināja dāvanu karti nodarbībām pie speciālista, kurš tajā laikā Daugavpilī strādāja ar pedikīra aparātu. Tolaik tā bija pirmā šāda ierīce pilsētā, un es pirmo reizi redzēju, kā ar to strādā. Un es pat nevaru saprast, kāpēc, bet tas mani ļoti ieinteresēja.

Sāku pētīt visu pieejamo informāciju, daudz lasīju par podologa darbu, ar kādām problēmām, kas saistītas ar pēdu veselību, nākas saskarties speciālistiem. Es pat nevarēju iedomāties, ka to ir tik daudz. Un, kad jau biju izmācījusies par manikīra un pedikīra meistari un sāku strādāt, bieži saskāros ar situāciju, ka aptuveni 70% klientu, kas atnāk uz pedikīru, lielākā vai mazākā mērā ir kāda pēdu veselības problēma. Tolaik man nebija pietiekami daudz zināšanu par šo tēmu, lai ieteiktu cilvēkiem, kā viņiem rīkoties šajā situācijā. Un dažreiz arī pati nevarēju saprast, ko darīt ar šādām pēdām.

-- Un nolēmāt papildināt zināšanas?

– Jā, iestājos un pabeidzu P. Stradiņa medicīnas koledžu studiju programmā „Podoloģija” un kļuvu par sertificētu speciālisti. Tagad varu palīdzēt cilvēkiem, kuri saskaras ar dažādām ar pēdu veselību saistītām problēmām.

– Kādas problēmas cilvēkiem ir visbiežāk?

– Maniem klientiem visizplatītākā problēma ir sēnīte. Bieži nāk cilvēki ar vaļīgiem vai ieaugušiem nagiem. Protams, ir arī citas problēmas. Kvalificēts podologs ir speciālists, kurš spēj veikt pēdu un nagu plātņu diagnostiku un izvēlēties korekcijas un ārstēšanas metodes. Pie podologa jāvēršas, kad pēdas ir sāpīgas, deformētas, ir pirkstu vai nagu bojājumi vai nepieciešama plātņu korekcija. Ar to es nodarbojos savā kabinetā Ilūkstē.

– Vai jums ir pietiekami daudz klientu?

– Godīgi sakot, man pietiek. Fiziski tas ir diezgan smags darbs, kuru ir grūti veikt nepārtraukti, kā arī es nevēlos atteikties no savas otras profesijas. Turklāt es dzīvoju laukos, savā mājā. Tam arī vajag laiku un spēkus -- jāuztur kārtībā māja un dārzs. Tāpēc ir grēks sūdzēties par klientu skaitu, dažreiz pat šķiet, ka viņu ir ļoti daudz. Man ir grūti kādam atteikt. Bieži zvana cilvēki, kuriem steidzami jāveic nepieciešamās procedūras, lai savestu kārtībā pēdas, vai kuriem ir sāpes. Tāpēc pēdējā laikā arvien biežāk domāju par to, ka vajadzētu piedāvāt sadarbību kolēģei, kura varētu pieņemt klientus, aizstāt mani. Bet tie pagaidām ir tikai plāni.

– Jums ir arī cits bizness -- Daugavpilī, kura realizācijai saņēmāt Daugavpils pašvaldības grantu programmas “Impulss” atbalstu.

– Jā, tā ir apavu ķīmiskā tīrīšana.

– Kā radās ideja uzsākt šo uzņēmējdarbību?

– Tas viss ir saistīts ar podoloģiju. Vēl mācoties koledžā, nonācu pie secinājuma, ka apavu dezinfekcija ir viena no svarīgākajām pēdu un nagu sēnīšu slimību (mikoze, onihomikoze) ārstēšanas sastāvdaļām, jo ​​arī pēc kvalitatīvas ārstēšanas saglabājas iespēja atkārtoti inficēties, tostarp no apaviem.

Tādējādi radās ideja organizēt vietu, kur varēs tīrīt un dezinficēt apavus. Lai realizētu šo ideju, 2021. gadā piedalījos Daugavpils pilsētas pašvaldības grantu programmas “Impulss” konkursā, un IK “Magic Steam” projekts par tīrīšanas studijas atvēršanu Daugavpilī tika atbalstīts. Pateicoties tam, pilsētā, Saules ielā 71b, sāka darboties tekstilizstrādājumu tīrīšanas studija “Magic Steam”.

-- Ar ko šī tīrīšana ir tik laba?

-- Tas ir labākais, ko varam darīt apavu kopšanā, lai tie izskatītos labi un kalpotu ilgi. Protams, tas nav brīnumlīdzeklis un nepadarīs apavus jaunus, bet iztīrīs tos, noņems traipus, sadzeltējumus utt.

Ķīmiskā tīrīšana ir īpaša procedūra, kas tiek veikta, izmantojot profesionālu aprīkojumu un īpašus apavu tīrīšanas līdzekļus, kas nodrošina pilnīgu apavu tīrīšanu gan ārpusē, gan iekšpusē. Pateicoties tvaikam un speciālu sprauslu izmantošanai, tiek nodrošināta pilnīga visu traipu un netīrumu noņemšana no izstrādājumu virsmas. Apstrāde tiek veikta, izmantojot virzītu tvaika un mazgāšanas līdzekļu strūklu. Žāvēšanu veic ar karstu gaisu vai gaisu apkārtējās vides temperatūrā noteiktu laiku. Ozonēšana tiek veikta, izmantojot ozonu, kas veidojas iekārtā. Šī apstrāde ļauj efektīvi cīnīties ar vīrusiem un baktērijām, likvidēt nepatīkamo smaku, pilnībā dezinficējot apavus.

– Bet klienti vēršas pie jums ar lūgumiem ne tikai iztīrīt apavus?

– Protams. Tīrām arī bērnu krēslus, matračus, ratiņus, dažādas somas, rokassomas, koferus. Strādājam ar dažādiem materiāliem -- tekstilu, ādu, zamšādu vai eko ādu.

– Vai pierobežā ir grūti nodarboties ar uzņēmējdarbību?

-- Godīgi sakot, es par to pat neesmu domājusi. Man darba pietiek. Tas, ka cilvēku paliek mazāk, ir ne tikai pierobežas, bet arī citu Latvijas reģionu problēma. Varbūt kādam atrašanās vieta ir problēma, bet man tā nav.

– Jums ir tik daudz darāmā: podoloģija, apavu tīrīšana. Vai ir arī brīvais laiks?

-- Paldies Dievam, jā. Šādos brīžos es braucu mājās un darbojos dārzā. Varu pastāstīt tik daudz ko interesantu par puķēm… Man tā ir īsta atpūta pēc ikdienas darba.

-- Par ko jūs sapņojat? Vai ir kādi plāni tuvākajai nākotnei?

-- Protams, kā gan bez plāniem. Šobrīd strādāju pie idejas īstenošanas par salona -- studijas atvēršanu Ilūkstē, kur varētu strādāt pati un uzaicināt sadarboties citus speciālistus. Būtu lieliski, ja tur strādātu fizioterapeits, kosmetologs un citi speciālisti, kas palīdzētu mūsu iedzīvotājiem kļūt vēl skaistākiem un koptākiem. Pašlaik es nodarbojos ar telpu remontu. Ceru, ka man savu vēlmi pārvērst realitātē. Arī palīdzu vīram attīstīt mazo alkoholisko dzērienu darītavu, un šogād arī saņēmam VID speciālo atļāuju (licenci), kas ļauj ražot un pārdot alkoholiskos dzērienus.

– Arī mēs ceram, ka jums viss izdosies, un, domājams, uz to cer arī citi, īpaši Ilūkstes un tuvējās apkaimes, iedzīvotāji. Vēlam veiksmi!

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Anita Baboriko: „Dzīvot un sapņot var arī pierobežā”” saturu atbild ''Latgales Laiks'".