Pošūs suokūs piļsātu īlom nabeja sovu vuordu. A niu nav taidys īlys, kurai nabyutu nūsaukuma. Cytom tys vuords vīns i tys pats, a cytom daudzreiz pamaineits.
Ir dažaidu veidu īlu nūsaukumi – augu, putynu, meža dzeivinīku, mitologisku personažu, pīminis datumu, ari konkretu cylvāku vuordūs nūsauktys.
Ir ari emoceju, ideju ci abstrakceju īlys. Pi ituos grupys pīdar Breiveibys īlys, kurūs Latvejā navā moz.
Valentins Lukaševičs
Planavuojums. Kruoslovys seņpiļsāta tyka straujūs tempūs izbyuvāta izreiz piec tam, kai 1729. godā itū apdzeivuotū vītu nūpierka Pļateri.
Apbyuvi ītekmēja tys, ka vīnā pusē beja Daugova, kurys krosti, it eipaši pavasara polu laikūs, beja naprognozejami, a tīpat sūpluok stuovi pakolni, iz kurim pa taisnū ar zyrgu transportu izbraukt beja pagryuši.
Kruoslovys seņpiļsāta tyka izbyuvāta vēļ piec senejim paraugim – centrā ir golvonais laukums, kuram leidzuos ir administrativuos i sakraluos ākys, a nu ituo centra iz vysom pusem īt īlys. Šaida apbyuve, dūšu pīmāru, labi radzama myusim tiulejūs Zarasūs Lītovā.
18. g. s. beiguos Latgolā piļsātbyuvnīceibā par voldūšu palīk regulars, kvartalveideigs plānuojums. Piec taida plānuojuma byuvātys Daugovpiļs, Rēzekne i cytys piļsātys.
Ka agruoklaiku piļsātu plānuojums ir kai sauleite, nu kurys iz vysom pusem īt stori (kai saceitu agruok – spaiti), tod jaunlaiku piļsāta ir kai rūteņu burtneicys lopa.
Var saceit, ka Kruoslovys seņpiļsātys īlu plānuojums viņ ir rats, cieški viņ nanūvārtāts kulturviesturisks montuojums.
Lejā, pi upis i tierga. Par Kruoslovys bejušū upis ūstu tān līcynoj viņ īlys nūsaukums – Ostas iela. Tī, kur niu var nūpierkt madu, zečis, pučis i ogūrkus, agruok beja rūseiba ni pa jūkam – atsaitēja plūstus, kruove i izkruove laivys, tvaikūņus, baržys.
Iudiņs ceļš beja tīpat rādā sauszemis ceļam. Partū ir tikai logiski, ka Kruoslovys mīstā taišni ite izaveiduoja Tierga laukums.
„18. gadsimtā, kad Krāslava bija plaukstošs miests, pa tagadējo Rīgas ielu bija organizēts pasta ceļš Rīga–Vitebska–Smoļenska–Maskava. Zirgu pasta stacija (18. gadsimts) bija izvietota ēkā pretim autoostai. [..] Senatnīguma gaisotni joprojām saglabā pašā pilsētas vēsturiskajā centrā iepretim kādreizējam tirgus laukumam izvietotā 18.–19. gadsimta mūra ēku grupa, kuras tapšanā piedalījies itāļu arhitekts A. Parako. Šo ēku fasāžu barokālie dekoru elementi, nošļauptie jumti vēsturiski saskan ar pils un baznīcas arhitektūras formām, veidojot vienotu pilsētas vēsturiskā centra kopainu. Sākotnēji šo ēku funkcija bijusi muižnieku iebraucamā vieta – viesnīca Livonija. 1808. gadā šajās ēkās atradās traktieris, viesnīca, pārvaldnieka un kalpotāju dzīvojamās telpas. Latvijas brīvvalsts laikā ēkā Rīgas ielā 59/61 bija izvietots Latviešu biedrības nams. Baroka laikam atbilstošās būvformas vislabāk saglabājušās ēkai Rīgas ielā 63, kuras fasāde akcentēta ar mezonīnu, ko vainago barokāli veidots, izliekts frontons. Vēsturiskas ziņas liecina, ka šajā ēkā Plāteru laikā atradies cietums, ko tautā nez kāpēc dēvēja par Kazu. Visas ēkas bijušas vienstāva ar augstiem divslīpju jumtiem. Laika gaitā tās vairākkārt pārbūvētas.”1
Vīnā tierga laukuma pusē, kur bejušuo kinoteatra zalūs niule ir tierdznīceibys centrs, izsenis beja vīsneica. Laukuma ūtrā molā, kur tān ir skvers pi Tierga īlys, beja Rātsnoms.
Ruotuše. Kruoslovā jau 18. g. s. (orientejūši 1752. godā) piec grafu Pļateru reikuojuma tyka izbyuvāts lels i skaišks Rātsnoms aba Ruotuše – grezna divu stuovu āka ar augstu vairuoksleipņu jumtu i tūrneiti, kuram auškā viejruods. Eisti pošvaļdeiba tei nabeja – ākā dorbuojēs birgermeistars aba burmistrs, kurū īcēle grafi, cīši minimali sovu lāmumu saskoņojūt ar mīškuonim. I vysaidi cyti činavnīki i administraceja tī beja.
Nivīnā Latgolys piļsātā nikod nabeja Rātsnoma!
Itū Ruotuši vysā juos spūzmē var redzēt Napoleona Ordys 1875. godā gleznuotajā akvarelī. Parosti jis gleznuoja cīši dokumentali precizi, partū ir juodūmoj, ka taida tymā godā tei Ruotuše i izavēre.
Mainējās varys i lykumdūšona... 19. g. s. beiguos Kruoslovys vacū Rātsnomu puorbyuvēja vīnstuovu ākā, kuru puorsvorā izmontuoja kai veikalu i nūlyktovu. Varātum byut, ka āka cīte 1893. goda lelajā guņsgrākā, i tys beja par īmesli tai puorbyuvei.
Puortaiseituo Ruotušis āka stuovēja i kolpuoja vēļ iļgi – piec Ūtruo pasaulis kara te beja Kulturys noms, tod Sporta škola.
2016. godā galeigi sašvakuojušū āku nūjauce. Par paguotni līcynoj viņ tīpat leidzuos asūšuo Rātūža iela, kai ari vizualī objekti, kuri ruoda i stuosta par te bejušū glaunū sātu.
Eisa, bet nūzeimeiga. Īlu, kura nu Tierga laukuma taišni cēlēs iz katuoļu bazneicu, agruok
sauce Vuocu īla. Na par veļti!
Kruoslovā dzeivuoja i dorbuojēs vuocu tauteibys vīsneicnīki, aptekari, advokati, uorsti, finansisti, inženeri, tierguotuoji.
20. g. s. 20. godu ūtrymā pusē Vuocu īlu puorsauce par Breiveibys īlu.
Veikalu teikli – kod vīnam eipašnīkam beja leidzeigys specializacejis tierguotovys daudzuos i dažaiduos piļsātuos – beja jau cara laikūs.
Latvejā storpkaru periodā ari beja vairuoki šaidi veikalu teikli, vīns nu taidim – Lipperta veikali. Kruoslovā jūs veikals beja Breiveibys īlā 3. Tys beja glauns, moderns veikals, kurā cylvāki vysbīžuok īguoja pasavērt iz precem, cytu reiz ari kū nūpierkt. A nūpierkt te varēja mocikletus, velosipedus, odommašinis, rokstommašinis, šujmašinis i cytus tehnikys breinumus!
Breiveibys īlā 11/2 beja bruoļu Butinu veikals, kur varēja īsaguoduot VEF radioaparatus, radio klauseišonuos abonementu i tml.
Daudz inciresnys informacejis par storpkaru periodu var pasasmeļt nu tuo laika teleponu numeru gruomotom. Deļ pīvaduma, Latvejis 1939. goda teleponu abonentu sarokstā nūruodeits, ka Kruoslovys piļsātys Teleponu centrale ir Studentu īlā 14 i struodoj 24 stuņdis dīnnaktī.
Šamā bīzajā gruomotā nūruodeits, ka Girša Peskina adrese ir Breiveibys īla 4, ka Zamuelu Žmudzu var satikt Jaunajā aptekā Breiveibys īlā 62.
Breiveibys īlā 14 beja Leizera Cencipera tierdznīceibys uzjāmums. Gon itys, gon ari daudzi cyti lelī Kruoslovys privatuzjāmumi tyka nacionalizeiti 1940. goda rudinī. Kod padūmu okupaceju nūmainēja nacystu, dažim eipašnīkim atjimtī uzjāmumi tyka atdūti atpakaļ. Tys naatsatīce iz ebrejim, kurus jaunatguojusī vara uotri i totali izneicynuoja.
Pieckara padūmu godūs Breiveibys īla tyka puorsaukta par Aleksandra Smorugova īlu. Pretī Īšklītu daļai, mozā muojeņā daudzus godu desmitus beja piļsātys izpyldkomiteja. Īlys lobejā pusē beja tipografeja, kur 20. g. s. 60.–70. godūs tyka drukuota vītejuo prese i cyti īspīddorbi.
1988. godā aizasuoce dorbs pi Kruoslovys piļsātys jaunuo generalplana izstruodis (īprīškejī plani beja pījimti 1952. i 1969. godūs). Jaunais plans3, kuru izstruoduoja Latvejis Vaļsts piļsātu celtnīceibys projektiešonys instituts sadarbeibā ar Kruoslovys pošvaļdeibu, paredzēja apbraucamuo ceļa izbyuvi, bejušuos grafu Pļateru bibliotekys4 rekonstrukceju i otkon tī bibliotekys īreikuošonu, autoūstys puorvītuošonu iz cytu vītu i tt. Ari Tierga, Studentu i Breiveibys īlu puorveiduošonu par guojieju īlom.
1 – Bukeviča D. Rīgas iela Krāslavā // Rīgas ielas kultūrvēsturiskais tēls (red. J. Zilgalvis) – Rīga: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, 2014., 42.–43. lpp.
2 – Latvijas 1939. g. telefona abonentu saraksts – Rīga: Pasta un telegrafa departaments, 1939., 1007.–1008. lpp.
3 – Leitāns I. Kāda būsi, Krāslava? // „Komunisma Ausma”, 10.12.1987.
4 – 20. g. s. 80. godūs tī beja Kruoslovys vokorškola.
Komentāri