Vydā i apleik dažaidim tekstim

Aizguojušuo goda beiguos Latgolys prozys lasejumūs pyrmū vītu sajēme Inga Kaļva-Minina. Cylvāks, kurs dažaida veida tekstus roksta jau godim ilgi. Ari daiļliteraturu latgaliski.

Tu esi nu Zīmeļlatgolys?

Asu nu Zīmeļlatgolys. Muna dzymtuo puse ir Bolvu nūvods. Studeju laiks atvede iz Rēzekni, kur tūreizejā Rēzeknis Augstškolā suoku vuiceitīs filologeju. Latgola maņ ir tyva, deļ tam ari studēt gribieju te, navys Reigā.

Voi var pasaceit, ka tova pasaule ir gruomotu pasaule?

Nui, tai var saceit. Sekoju leidzi gruomotu pasaulis aktualitatem – jaunumi, bolvys, konkursi i dažaidi pasuokumi. Muns pamatdorbs ir laikrokstā „Vietējā Latgales Avīze”, bet munys intervejis ar Latgolys kulturys cylvākim ir publicātys ari laikrokstā „Latvijas Avīze” i tuo pīlykumā „Kultūrzīmes”. Puornūvodnīkus jau vairuoku godu garumā īpazeistynu ar latgalīšu autorim i jūs dorbim latgalīšu volūdā, rokstu ari recenzejis par latgalīšu autoru gruomotom.

Gruomotu pasauļs atver daudz jaunu durovu, i maņ pateik daleitīs ar sovim īspaidim par izlaseitū. Tai, pīmāram, munys atsauksmis par gruomotom ir publicātys ari Latvejis Nacionaluos bibliotekys izdavumā/portalā „Literatūras ceļvedis”. Bet paguojušajā godā iz četru izdevnīceibys „Latvijas Mediji” serejis „Vakara romāns” vuoku ir izlosamys munys atsauksmis par kotru konkretū gruomotu. Tī ir taidi mozī dzeivis breiži, kas prīcej.

Maņ pateik biblioteku pasauļs, par sovom es saucu Rēzeknis Centralū biblioteku i Rēzeknes piļsātys Bārnu biblioteku, – apmekleju pasuokumus, eimu piec gruomotom. Maņ cīši nūzeimeigs nūtykums beja 2023. goda martā, kod Latvejis Nacionaluos bibliotekys laseitveicynuošonys programys „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2022” nūslāguma pasuokumā tyku gūdynuota kai Laseišonys viestnese Latgolys regionā. Tod nu ari turpynu nest itū nūzeimeigū titulu i dorbojūs gruomotu pasaulē. Pyrms treis godim Instagram izveiduoju ari sovu gruomotu blogu – maņ ir konts @karuselis.lv, kurā regulari stuostu par aktualitatem, kas saisteitys ar gruomotu pasauli. Stuostu par izlaseitajom gruomotom dažaidūs formatūs – ir gruomotu atsauksmis, ir daudz video i fotografeju. Tys vyss prosa daudz laika, energejis i ideju, bet maņ pateik. Ceru, ka ar sovim stuostim īdvesmoju ari cytus gruomotu laseituojus i tūs, kas losa moz.

Tu roksti gon dzeju, gon prozu?

Nui, rokstu dzeju i prozu latviski i latgaliski. Dzeja atīt bīžuok, deļ tam ka tei eisuo forma ir pateiceiguoka. Prozys teksti prosa vairuok laika, vairuok uzmaneibys. Bet labi jiutūs obūs žanrūs.

Nu kurīnis atīt tovi teksti?

Mani īdvesmoj doba, myusu četri breineigī godalaiki ar sovom kruosom, smaržom, garšom i skaņom. Bīži viņ garuokuos pastaiguos atīt ari muni teksti. Tu atsliedz dūmys nu vysa cyta, kas parosti nūdarbynoj tovu pruotu, i vari ļautīs puordūmom.

Lobs īdvesmys olūts ir muzyka, ari cylvāki. Kaida najauši saklauseita fraze, kas izskaņ radejā, voi izlaseits teikums ziņuos var puorsameit garuokā tekstā. Tu vīnkuorši jiuti, ka dzierdātais rūsyna padūmuot, ka tev ir, kū saceit.

Ja esi viereigs, tod sev apleik var pamaneit daudz interesanta, kas sovukuort var puorsavierst tekstūs.

Kai, deļ kam i par kaidom lītom tu roksti?

Juoroksta tod, kod tev ir kū saceit. Ir daudz ideju, par kū es grybātu uzraksteit, bet tymā ikdīnys skriejīnā jau parosti vysam naatlīk laika. Bet tī ir taidi mozī svātki, kod kaids teksts ir pabeigts i aizīt pi sovu laseituoju. Par kū rokstu? Par dzeivi, par cylvākim, par tū, kas mums apleik. Par tū, kū dažreiz naīraugam voi nagrybom īraudzeit.

Kotram ir sova literaruo kukne. Kaida ir tova?

Maņ ir daudz pīzeimu lapeņu, bloknotu ar idejom sovim dzejūlim i prozys tekstim. Ir dzejūli, kurim datrykst dažu rindeņu, bet jiutu, ka eistī vuordi vieļ nav atnuokušs. Daleiba dažaidūs rodūšūs konkursūs mani motivej nūlikt vysus cytus sovus rokstu dorbus, kas paradzāti publiciešonai laikrokstā, molā, kab varātu ļautīs poetiskim tekstim. Dažreiz taidūs breižūs atīt ari piļneigi jauni dzejūli – tu golvā vyrpynoj tuos rindenis i saprūti, ka bys – dzejūļs byus.

Tu pīsadaleji „Prozys lasejumūs 2024” Reigā. Kai tī beja?

Tys beja īdvesmojūši pīsadaleit „Prozas lasījumi 2024” nūslāguma pasuokumā. Ar sovu dorbu lasejumim pīsadaleja Evita Hofmane, Andra Manfelde, Dace Rukšāne, Osvalds Zebris, Liene Millere i Baiba Zīle. Es uzastuoju kai Latgolys prozys skaitejumu laureate, Evita beja Vidzemis Prozys lasejumu laureate, bet Liene – „Tukuma prozys fermentacejis” laureate. Patyka klauseitīs fragmentus nu rakstnīku jaunajim dorbim, kas dreiž voi vieļ nacik dreiž nūnuoks pi laseituoju. Taipat ar interesi klausejūs obu regionalūs Prozys lasejumu autoru dorbus.

Voi puornūvodnīkus interesej latgalīšu literatura?

Tūs, kurus nainteresej gruomotys, volūda, nainteresēs ari latgalīšu literatura. Piec uzvorys konkursā „Latgolys prozys skaitejumi” sajiemu daudz apsveikuma ziņu i lobu vuordu ari nu tim, kuri nav latgalīši. Puornūvodnīki saprota, par kū ir muns dorbs, lai ari tys beja latgaliski.

Drukuotim tekstim gryuši dzeivuot audiovizualuos dominancis laikūs?

Maņ cīši pateik drukuotys avīzis, gruomotys, ari fotografejis. Drukuoti teksti maņ ir kas eipašs. I es prīcojūs, ka cylvāki vēļ aizviņ nūviertej drukuotuo vuorda vierteibu. Taišni deļ tam, lai ari ir tik daudz vysaidu interneta vidē asūšu medeju i gruomotys var laseit ari digitaluos īreicēs, jūprūjom vēļ ir drukuotuos avīzis i gruomotys.

Itymā digitalajā laikmetā drukuotim tekstim, prūtams, nav vīgli dzeivuot. Tūmār svareigi saprast, ka nikas jau nastuov iz vītys. I ari drukuotim tekstim juoīt leidza laikam. Taipat kai cylvāks navar palikt sovā komforta zonā i vysu laiku dzeivuot tai kai dzeivuojs, tai ari drukuotim tekstim juosamaina leidza, kab jī varātu uzrunuot arviņ leluoku auditoreju. Maņ pateik, ka myusu dīnuos paraleli teksts var puortapt ari vizuali uztveramā stuostā voi muzykali pīpiļdeitā viestejumā.

Kas ir i kuo datryukst latgalīšu literaturā?

Latgalīšu literatura niu muok puorkuopt dažaidys barjerys, kab satyktu sovu laseituoju, – teksti ir myusdīneigi, interesanti, vizuali breineigi pasnīgti. Ir svareigi runuot par aktualom temom, par tagadni, na viņ par paguotni. Prūtams, byutu jauki, ja byutu vairuok gruomotu bārnim i jaunīšim. Ar dzeju mums ir vyss kuorteibā, bet prozys teksti, kas byutu paradzāti dažaidom mierkauditorejom, tik daudz gon natūp.

Es vīnmār ar napacīteibu gaidu kotru jaunu latgalīšu autora gruomotu. Tī ir taidi mozi svātki ari maņ, i maņ gribīs par autora rodūšū veikumu dažaiduos platformuos – medejūs i socialajūs teiklūs – izstuosteit tuoļuok ari cytim latgalīšim i puornūvodnīkim.

Tu ari branga laseituoja. Kai atlosi tū, kū skaiteit?

Gruomotys ir muna sirdslīta. Studejūt Rēzeknis Augstškolā / Rēzeknis Tehnologeju akademejā i godu laikā īgiustūt pīcys augstuokuos izgleiteibys (nu kurom treis magistra gradi – filologejā, pedagogejā i komunikacejis zynuotnē), asu daudz tekstu izlasejuse. Tān, rokstūt recenzejis par gruomotom i intervejūt rakstnīkus, sekoju leidza gruomotu jaunumim. Eipaši tyva maņ ir bārnu literatura i, prūtams, latgalīšu literatura.

Rodūt saturu sovam Instagram kontam @karuselis.lv, daudz stuostu par naseņ iznuokušom gruomotom, gon ari par vierteigim atrodumim bibliotekā voi sovā gruomotu škapī.

Tu vysod esi taida smaideiga i optimistiska. Nu kurīnis tys?

Lobs vaicuojums. Nikod par tū naasu tai aizadūmuojuse. Maņ pateik prīcuotīs par mozom lītom, pateik pamaneit naparostū ikdīniškajā. Dzeivē nav tikai malna voi bolta kruosa, ir ari palākuo. I kotram muokiuņam mādz buyt sova zalta maleņa. Ja kaut kas nasaīt tai, kai plānuots, prūtams, nav prīceigi, bet dzeivoju ar dūmu, ka – vyss nūteik taišni tod, kod tam ir juonūteik. Taitod – vyss byus!

Kaida ir Latgolys golvonuo boguoteiba?

Cylvāki. Latgolys golvonuo boguoteiba ir cylvāki – tī, kuri nasabeist nu gryuteibu, kuri nav aizbraukušs prūjom, bet dzeivoj i struodoj taišni ite. Ir vīgli nadzeivuot Latgolā i vuiceit pareizi dzeivuot tūs, ka te ir palykušs. Bet ir svareigi, kab vairuok byutu na tūs runuotuoju, bet gon dareituoju. I Latgolā natryukst darbeigu i inovativom idejom apveļteitu cylvāku, kas ar sovu dorbu i rodūšū energeju spiej īdvesmuot i paleidz izskanēt Latgolys vuordam uorpus sovom īrastajom rūbežom.

I, prūtams, eipaša Latgolys boguoteiba ir breineiguo doba. Tepat ir tik daudz skaistu vītu, kas mainuos leidz ar godalaikim, bet mes skrīnom iz Siguldu voi kaidu cytu vītu, kur, redz, ir atguojs tys eistais zalta rudiņs. Laikam mums vajag uztaiseit taidu vīnu lobu reklamys kampaņu, kas spātu rudinī pīsaisteit turistus ari Latgolā.

Kū gribi nūvēlēt latgalīšim?

Prīcuotīs par sovu i leidzcylvāku panuokumim, nasabeit ļautīs jaunom idejom i dareit!

Foto nu Ingys Kaļvys-Mininys personeiguo arhiva

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Artis Druvinieks: „Vydā i apleik dažaidim tekstim”" saturu atbild ''Latgales Laiks'".