Pagājušajā piektdienā, 26. septembrī, Daugavpils Kultūras pils Lielajā zālē notika pasākums, kurā pulcējās izglītojamie, skolotāji, uzņēmēji, politiķi un garīdzniecības pārstāvji. Šajā dienā notika pasākums, kas bija veltīts vienas no Latvijas lielākajām profesionālās izglītības iestādēm – Latgales Industriālā tehnikuma – 60.gadu jubilejai.
Pirms sešdesmit gadiem, 1965. gadā, durvis vēra Latgales Industriālais tehnikums (LIT). Tolaik izglītības iestāde saucās Daugavpils 38. profesionāli tehniskā skola. Pilsētai, īpaši Ķīmijas apkaimei, kas strauji attīstījās, bija ļoti nepieciešami būvniecības speciālisti. Un tieši šādus speciālistus jaunā mācību iestāde sagatavoja. Tās audzēkņi un absolventi padomju laikā uzcēla daudzas ēkas Daugavpilī. Dažus gadus vēlāk, 1971. gadā, skola mainīja nosaukumu un kļuva par Daugavpils 38.arodvidusskolu. Skolas sagatavotie speciālisti bija nepieciešami arī pēc neatkarības atjaunošanas. Arī tagad šīs specialitātes ir pieprasītas darba tirgū, kā to vairākkārt uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji. Gadu gaitā tehnikums vairākkārt ir mainījis nosaukumu. Bija periods, kad nopietni tika apsvērta tā slēgšana, taču pirms piecpadsmit gadiem situācija mainījās. 2010. gada 20. decembrī pie izglītības iestādes vadības stūres stājās Ināra Ostrovska un līdz ar to sākās tehnikums atdzimšana. Pašlaik tā ir viena no lielākajām profesionālās izglītības iestādēm Latvijā. LIT īsteno profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības, tālākizglītības, profesionālās pilnveides izglītības programmas - kopā akreditēta 61 izglītības programma, kurās mācas 1400 izglītojamie. Un tas viss, pateicoties vadībai un mācībspēkiem.
„Sešdesmit gadi ir laiks, kad var uz brīdi apstāties un kopā ar kolektīvu atskatīties uz gadu gaitā paveikto. Iestāde – tie esam mēs visi: vadība, skolotāji, darbinieki, izglītojamie, absolventi. Es ņemšu par atskaites punktu Latvijas neatkarības atjaunošanu. Skola mainīja nosaukumu. Tai bija grūti laiki. Kad es sāku šeit strādāt, mums izdevās iegūt tehnikuma statusu, kā arī Profesionālās izglītības kompetences centra statusu. Un tagad nu jau vairākus gadus esam Latgales Industriālais tehnikums. Turklāt tagad strādājam trīs virzienos. Protams, būvniecību esam saglabājuši, jo tā ir ļoti liela nozare valstī. Strādājam arī mašīnbūves un metālapstrādes jomā. Šo jomu speciālisti ir pieprasīti darba tirgū ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Mūsu absolventiem ir šādas iespējas. Mēs piedāvājam arī lauksaimniecības programmas, un mācības šajās specialitātēs notiek Višķos, kur esam pārņēmuši bijušā vietējā tehnikuma telpas. Gadu gaitā esam palikuši uzticīgi šiem virzieniem," LIT direktore Ināra Ostrovska pastāstīja laikrakstam "Latgales Laiks".
Būtiska priekšrocība tehnikuma izglītojamiem ir Erasmus+ programma, kas iestādē tiek īstenota jau vairākus gadus. Pateicoties tai, daudziem LIT izglītojamiem ir bijusi iespēja stažēties vadošajos nozares uzņēmumos Eiropā un draudzīgajās valstīs. Erasmus+ programma paredz pieredzes apmaiņu. Tas nozīmē, ka LIT mācībspēkiem un izglītojamiem ir bijusi iespēja apmeklēt dažādas Eiropas valstis un ne tikai vērot mācību procesu citās izglītības iestādēs un dalīties savā pieredzē, bet arī iegūt vērtīgas darba prasmes savā specialitātē. Prakse ārvalstu uzņēmumā ir svarīgs solis ceļā uz augstas kvalitātes profesionālo izglītību, nodrošinot iespējas ne tikai iegūt praktiskas iemaņas starptautiskā uzņēmumā, bet arī iepazīt darba vidi un, iespējams, iegūt pirmo darba pieredzi savā specialitātē. Tas jauniešiem sniedz izpratni par jomu, kurā viņi plāno strādāt.
„Katru gadu daudzi mūsu izglītojamie dodas uz ārzemēm Erasmus+ programmas ietvaros. Mums ir bāzes, mūsu partneri, pie kuriem mēs braucam un strādājam. Es vienmēr tiekos ar izglītojamiem pēc viņu atgriešanās un redzu, kā mirdz viņu acis. Viņiem ir iespēja uz trim nedēļām doties prom no mājām uz ārzemēm -- Portugāli, Spāniju, Vāciju, Franciju, arī kaimiņvalsti Lietuvu. Šo braucienu laikā viņi iegūst jaunu pašvērtējumu un sāk saprast, ko spēj. Viņi iesaistās šajā programmā, uzņēmumos redz, ka viņiem māca to pašu, ko tehnikumā, un saprot, ka to visu prot: viņi var strādāt ar noteiktu datorprogrammu, labot automašīnu, un viņiem tiek uzticēts šis darbs, tādējādi mūsu izglītojamiem veidojas apziņa, ko viņi spēj darīt jebkurā Eiropas valstī. Tas arī ir mūsu lepnums par savu profesionālo izglītību, kad jaunietis apzinās sevi kā individualitāti, kā speciālistu, un pēc šādas prakses viņš iemīl savu profesiju. Erasmus+ ir programma, kas palīdz mums stiprināt šo tēmu, palīdz apzināties, ka mēs visi Eiropā esam ļoti tuvi, mēs saprotam cits citu. Pateicoties šai programmai, izglītojamie ne tikai slīpē savas profesionālās prasmes, bet arī uzlabo svešvalodu zināšanas. Izglītojamie arī saprot, ka viņi var veidot savus uzņēmumus.
Piemēram, pagājušajā gadā mūsu izglītojamie izveidoja 26 savus uzņēmumus. Un viņi to spēj, jo viņiem ir pietiekamas zināšanas, tostarp mūsu jaunieši ir apguvuši ekonomikas pamatus. Programmā piedalās arī mūsu skolotāji un citi darbinieki. Mēs esam ļoti aktīvi Erasmus+ programmā; divus gadus pēc kārtas saņēmām balvu "Spārni". Šajā jomā pie mums strādā īsti profesionāļi, un mēs to turpināsim darīt. Ir svarīgi saprast šīs programmas nozīmīgumu. Neskatoties uz visiem ģeopolitisko notikumu radītajiem taupības pasākumiem, Eiropas Savienība nav samazinājusi finansējumu programmai "Erasmus+"," pavēstīja I. Ostrovska.
Daudzi vecāki šaubās, vai ir vērts sūtīt bērnus mācīties tehnikumā, maldīgi uzskatot, ka tur izglītības līmenis ir ievērojami zemāks nekā vidusskolās. Jā, pirms daudziem gadiem tā arī bija, bet mūsdienās šis līmenis ir augsts. Šeit nevar vienkārši neko nedarīt un saņemt diplomu. Latgales Industriālā tehnikuma izglītojamo vidējā balle valsts kvalifikācijas eksāmenos ir astoņi. LIT izglītojamie uzvar olimpiādēs un konkursos, viņi saņem ministrijas apbalvojumus, daudzi pēc LIT absolvēšanas, kad jau ir ieguvuši profesiju, iestājas Latvijas augstskolās.
Pašlaik tehnikumā vēlas iestāties jaunieši no visas Latvijas, ne tikai no Latgales.
„Es mācos tehnikumā jau ceturto gadu programmā „Arhitektūras tehniķis”. Atzīstu, ka pirmais gads bija smags, kad ir tikai profesionālie priekšmeti; tu mācies pavisam citādi, bet tad pierod. Un tagad esmu jau ceturtajā kursā. Pagājušajā gadā sekmīgi nokārtoju matemātikas un latviešu valodas eksāmenu, bet šajā mācību gadā mani sagaida jauni izaicinājumi, kas saistīti ar profesiju — ir jāparāda, ko šajos gados esmu apguvis profesionālā ziņā. Tehnikumā nodarbojos ar sportu, spēlēju volejbolu un regbiju. Šodien gribu novēlēt tehnikumam turpmāku izaugsmi un piesaistīt vēl vairāk izglītojamu no visas Latvijas. Un tas ir reāli, jo es atbraucu šurp mācīties no Jelgavas un nekad neesmu nožēlojis savu izvēli,” sacīja tehnikuma izglītojamais Artis Konutis.
Ar viņu vienisprātis ir kursa biedrene Karina Šalajeva: “Mums ir lielisks tehnikums, brīnišķīgi pedagogi, ar kuriem ir viegli nodibināt kontaktu, kas ir ļoti svarīgi priekšmeta apgūšanā. Tehnikumā ir attīstīta ārpusstundu dzīve, regulāri notiek dažādi pasākumi, konkursi un sacensības. Mēs tajos piedalāmies kā draudzīgas komandas un atbalstām cits citu. Turklāt mūsu tehnikumā ir augsts līmenis, nav viegli šeit iestāties. Kad es stājos, vidējam vērtējumam bija jābūt virs septiņām ballēm, un šis līmenis ir jāuztur. Tehnikuma dzimšanas dienā gribu novēlēt izglītības iestādei panākumus un turpmāku attīstību."
Pirms vairākiem gadiem kopā ar toreizējo Saeimas deputāti Janīnu Kursīti, kurai vienmēr ir rūpējusi dzimtā Augšdaugavas novada attīstība, Inārai Ostrovskai, Latgales Industriālajam tehnikumam un Augšdaugavas novada pašvaldībai izdevās glābt bijušo Višķu tehnikumu, padarot to par LIT lauksaimniecības programmu īstenošanas vietu. Tagad šeit desmitiem izglītojamiem veiksmīgi apgūst pieprasītas lauksaimniecības specialitātes, bet dārzkopības pamatus izglītojamajiem māca Janīna Kursīte, kura bija goda viešņa izglītības iestādes jubilejā: „Vēlos pateikties Inārai Ostrovskai, kuru uzskatu par "Dieva dāvanu" tehnikumam. Viņa prasmīgi vada šo izglītības iestādi. Mums izdevās saglabāt Višķu tehnikumu, un tagad šī izglītības programmu realizācijas vieta ar katru gadu kļūst skaistāka. Mums ir lieliskas mācību telpas, ceru, ka nākotnē taps arī angāri. Iespējams, man tas būs jāapspriež ar Izglītības un zinātnes ministriju. Šodien novēlu tehnikumam vēl daudzus -- vismaz simts -- attīstības gadus, lai tas turpinātu sagatavot augstas kvalifikācijas speciālistus. Tikai uz priekšu!"
Svētku dienā Ināra Ostrovska veltīja pateicības vārdus un laba vēlējumus ikvienam, kas mācās, ir mācījies vai strādā tehnikumā: "Vēlu ikvienam mīlestību pret savu valsti, spēku saglabāt savu meistarību augstā līmenī un iespēju sagatavot jauno paaudzi. Vēlu, lai optimisms neizgaist, lai profesionālā darbība nepazūd. Jauniešiem, kas nāk pie mums mācīties, novēlu pārliecību, ka viņi būs pieprasīti kā speciālisti. Nebaidāmies no darba, ejam uz priekšu. Novēlu tehnikumam daudzus darba gadus, spējīgus un enerģiskus pedagogus, kā arī vēlos pateikties visiem veterāniem, kas strādājuši mūsu skolā, par ieguldījumu mūsu kopīgajā attīstībā.”
Ja arī jūs vēlaties piedalīties Latgales Industriālā tehnikuma dzīvē un apgūt darba tirgū pieprasītu profesiju, visu nepieciešamo informāciju var atrast izglītības iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē www.lint.lv. Jāatzīmē, ka šeit jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas arī Pieaugušo izglītības centrs.
Komentāri