28. maijā Latvijā darbu sāka jauna valdība, kas izveidota pēc politiskajām konsultācijām un Ministru kabineta apstiprināšanas. Atjaunotais Ministru kabinets oficiāli ir uzsācis pienākumu pildīšanu, nosakot valsts politikas prioritātes tuvākajam laikposmam.
Jaunā valdība izveidota parlamentā pārstāvēto politisko spēku sarunu rezultātā. Sarunu gaitā tika saskaņoti galvenie darbības virzieni, tostarp ekonomiskās attīstības, drošības, izglītības un sociālās politikas jautājumi.
Pirms nedēļas, 28. maijā, vispirms tika parakstīta sadarbības vienošanās starp 14. Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām, kuras veido jauno valdību, kā arī Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta deklarācija. Savukārt pēcpusdienā notika Saeimas sēde, kurā deputāti balsoja par jaunās valdības apstiprināšanu.
„Vispirms vēlos teikt paldies Valsts prezidentam, uzticot man kandidēt Latvijas Republikas Ministru prezidenta amatam, un paldies Saeimai par iespēju šodien šeit atrasties. Lielākais paldies -- Latvijas tautai, kas mani ievēlēja. Paldies kolēģiem par man uzticēto godu kandidēt Ministru prezidenta amatā. Jūsu atbalsta un iesaistes rezultātā ir paveikts milzīgs darbs -- divu nedēļu laikā atrisināta politiska krīze, un esmu lepns, ka valstij grūtā brīdī esam spējuši vienoties un rast kopsaucējus arī jūtīgos jautājumos.
Šis valdības veidošanas process Latvijas politikai ir bijis neraksturīgi ātrs, jo šodienas apstākļi pieprasa tieši šādu pieeju -- ātrus, skaidrus un atbildīgus lēmumus. Latvijas sabiedrība pieprasa citu ātrumu, un "gumijas stiepšanu" vai vilcināšanos tā nesaprastu. Latvijai vajadzīga efektīva, profesionāla un atbildīga valdība, kas reāli grib darīt un spēj pieņemt lēmumus. Valdības pienākums ir rūpēties par Latvijas drošību visplašākajā nozīmē -- par valsts ārējo, ekonomisko un enerģētisko drošību, kā arī par cilvēku drošības sajūtu savā valstī.
Gribu, lai šī valdība asociētos ar vārdiem "Ātrums un atbildība". Esam vienojušies par valdības deklarāciju, kuras galvenās prioritātes un fokuss ir rīcības koalīcija, drošība, budžeta stabilizēšana, drošas vēlēšanas un cīņa ar karteļiem un korupciju. Ekonomika iet roku rokā ar drošību -- bez drošības nav ekonomikas, un bez ekonomikas nav drošības, kam Ukraina ir pierādījums. Mēs nevaram turpināt iepriekšējo valdību uzņemto kursu ar konstantu dzīvošanu uz parāda.
Sūri nopelnītā nauda ir jāizmanto gudri, un atbildības "futbolēšanas" laiki ir pagājuši. Es nebaidos uzņemties atbildību, tāpēc jautājumus, kas iepriekš bijuši "bezatbildības karstie kartupeļi" -- „RailBaltic”, „airBaltic” un vēlēšanu norisi -- vēlos ņemt savā tiešā uzraudzībā. Ir jāizbeidz lēmumu nepieņemšanas mode, tā mums ir pārāk dārgi maksājusi. Būs smagi un nepatīkami lēmumi, bet mums nav cita ceļa kā godīgi runāt un skaidrot tos, jo cilvēki sapratīs izšķirošus lēmumus, bet nepiedos izvairīšanos un "miglas pūšanu".
Daudz skaistu plānu un ekstravagantu ideju netrūkst, bet trūkst risinājumu -- kaut kā pabeigta, kas novests līdz galam. No manis nedzirdēsiet skaļus deklaratīvus solījumus, bet gan skaidru un atvērtu valodu. Jā, mums nebūs risinājumi visām problēmām, un kļūdas būs, bet tās ir jāatzīst, jālabo un no tām jāmācās. Mēs esam dažādi, ar dažādu pieredzi un attiecību vēsturi, un mums nav jākļūst par labākajiem draugiem, taču saprātīgiem un atbildīgiem partneriem gan. Tāpēc aicinu likt malā "intrigu zobenus, dunčus un nazīšus" un fokusēties uz galveno.
Politika ir kompromiss, un man ir grūti sadzīvot ar konstanto dalījumu pozīcijā un opozīcijā. Visi 100 deputāti ir ievēlēti, lai veidotu Latviju par labāku valsti, tāpēc apsolu, ka labām idejām un risinājumiem manas durvis būs atvērtas. Cienījamā opozīcija, dariet savu darbu -- asa kritika tur valdību modru, un labi alternatīvi piedāvājumi vienmēr atradīs dzirdīgas ausis.
Latvijas tauta ir pierādījusi, ka ar smagu darbu var panākt pārsteidzošus rezultātus sportā, kultūrā un mūzikā -- mums jāpierāda, ka mēs to varam arī politikā. Latvija var kļūt par labāko valsti pasaulē bērniem un par ātrāko valsts pārvaldi Eiropā.
Mans tēvs vienmēr teica: "Nav neiespējamu lietu, ja no sirds to vēlies un dari". Visbeidzot, milzīgs paldies manai ģimenei – sievai Annai, trim bērniem un mammai -- bez viņu atbalsta es te nestāvētu," Saeimas deputātus uzrunāja topošais Ministru prezidents Andris Kulbergs.
Jaunā valdība saņēma 66 deputātu atbalstu, bet 25 deputāti balsoja „pret”.
Kā jau iepriekš norādīja jaunais Ministru prezidents, starp jaunā Ministru kabineta prioritārajiem uzdevumiem ir ekonomiskās stabilitātes stiprināšana, valsts konkurētspējas paaugstināšana, kā arī valsts pārvaldes reformu turpināšana. Īpaša uzmanība tiks pievērsta enerģētiskās neatkarības jautājumiem un reģionu attīstībai.
Atsevišķs valdības darba virziens būs izglītības un darba tirgus atbalsts, tostarp mūsdienu ekonomikai nepieciešamo speciālistu sagatavošana. Tāpat paredzēts turpināt valsts pakalpojumu digitalizāciju un paaugstināt publiskā sektora efektivitāti.
Tātad -- 2026. gada 28. maijā Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts). No šīs partijas finanšu ministra amatā iecelts Māris Kučinskis, tieslietu ministra amatā — Edvards Smiltēns, bet Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju vadīs Edgars Tavars.
No Jaunās Vienotības amatu jaunajā valdībā saglabājuši ārlietu ministre Baiba Braže un veselības ministrs Hosams Abu Meri. Aizsardzības ministra amatu pildīs bezpartejiskais Raivis Melnis, bet satiksmes ministra amatā iecelts līdzšinējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone vadīs Izglītības un zinātnes ministriju, Nauris Puntulis — Kultūras ministriju, Jānis Dombrava — Iekšlietu ministriju, bet Jānis Vitenbergs — Klimata un enerģētikas ministriju.
No Zaļo un Zemnieku savienības amatu jaunajā valdībā saglabājuši ekonomikas ministrs Viktors Valainis un labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, savukārt zemkopības ministra amatu ieņēmis Uldis Augulis. Tāpat savu amatu saglabājusi arī pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.
Politisko procesu vērotāji norāda, ka jaunā valdība sāk darbu ārējās ekonomiskās nestabilitātes un joprojām pastāvošo reģionālo izaicinājumu apstākļos. Tas no Ministru kabineta prasa ātru rīcības koordināciju un skaidrus, mērķtiecīgus lēmumus.
Komentāri