„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā,
„Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils valstspilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2026. gada 25. jūnijs
Ceturtdiena
Maiga, Milija
+16.5 °C
daļēji mākoņains

Jauniešu iniciatīvu centrs “Navigators” vieno aktīvus jauniešus

Daugavpils jauniešu iniciatīvu centrs “Navigators” pavisam nesen pēc ilgi gaidītās renovācijas atkal vēra durvis apmeklētājiem. Šajā laikā centrā jau aizvadīts liels skaits pasākumu, kuros iesaistījušies pilsētas jaunieši, kuri vēlas pilnveidot gan sevi, gan savu pilsētu. Viens no šādiem pasākumiem ir projekts “Runā. Iesaisties. Ietekmē”, kas jauniešiem piedāvā iespēju tikties ar dažādu jomu speciālistiem un apgūt prasmes, kas palīdzēs sasniegt savus mērķus.

Daugavpils pilsētas Izglītības, jaunatnes un sporta pārvaldes vecākā jaunatnes darbiniece Gunita Vanaga pastāstīja, ka šī bija projekta pirmā diena, kurā jauniešiem no skolēnu pašpārvaldēm bija iespēja piedalīties četru dienu apmācību ciklā: “Jauniešu iniciatīvu centrā “Navigators” šodien norisinās pirmā projekta “Runā. Iesaisties. Ietekmē” diena. Jauniešiem no skolēnu pašpārvaldēm ir iespēja apmeklēt četras dienas ilgu pasākumu ciklu. Šodienas tēma -- politiskā līdzdalība.”

Viņa uzsvēra, ka projekta galvenais mērķis ir stiprināt jauniešu līdzdalību un skolēnu pašpārvalžu lomu.

“Pirmkārt, mēs vēlamies izveidot sistēmu, kurā jauniešu dome un skolēnu pašpārvaldes darbojas kā vienots veselums, nevis kā divas atsevišķas struktūras. Otrkārt, vēlamies parādīt, ka skolēnu pašpārvalde nav tikai pasākumu organizēšana. Tā ir iespēja jauniešiem ietekmēt procesus savā skolā, paust savu viedokli un nebaidīties runāt skaļi. Treškārt, tā ir iespēja jauniešiem saprast, ka viņu balss, pat visklusākā, ir svarīga un vērtīga,” norādīja G. Vanaga.

Politiskā līdzdalība jauniešiem mūsdienās kļūst arvien nozīmīgāka. Tā izpaužas ne vien dalībā vēlēšanās, bet arī iniciatīvu parakstīšanā, iesaistē jauniešu domēs un citās sabiedriskās aktivitātēs. Tiem, kuri nākotnē vēlas kandidēt vēlēšanās vai aktīvi iesaistīties sabiedriskajos procesos, šādas zināšanas ir īpaši svarīgas. Par politisko līdzdalību un demokrātijas izaicinājumiem jauniešiem stāstīja biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” ģenerālsekretāre Liene Valdmane.

“Šodien mēs runājam par to, kāda ir pasaule un kādi ir lielākie izaicinājumi. Viens no tiem ir uzticēšanās trūkums, jo tā rezultātā jaunieši nejūtas sadzirdēti un nevēlas iesaistīties sabiedriskajos procesos. Mēs runājam arī par polarizāciju un radikalizāciju, kas šobrīd ir ļoti nozīmīgi izaicinājumi, kā arī par to, kā reaģēt situācijās, kad kāds domā citādi. Tāpat pievēršamies sazvērestības teorijām, kritiskajai domāšanai un demokrātijai kopumā, jo tas viss ir saistīts ar demokrātijas izaicinājumiem, ar kuriem saskaramies šodien,” skaidroja L. Valdmane.

Turpmākajās projekta dienās jauniešu iniciatīvu centrā “Navigators” jaunieši tiksies ar dažādu nozaru speciālistiem. Programma paredz runas mākslas un publiskās uzstāšanās nodarbības, kā arī psiholoģijas nodarbības, kurās dalībnieki apgūs emociju atpazīšanas un vadīšanas prasmes. Noslēguma nodarbībā jaunieši iepazīs skolēnu pašpārvalžu darbības principus, līderības prasmes un iespējas ietekmēt procesus savā skolā un sabiedrībā kopumā.

Kāpēc šādas zināšanas ir svarīgi apgūt tieši jauniešiem? Uz šo jautājumu atbildes meklēja arī projekta dalībnieki un eksperti. Viņi uzsver, ka jaunieši ir sabiedrības nākotne, taču vienlaikus joprojām ir nepietiekami pārstāvēta sabiedrības grupa. Tāpēc būtiski ir radīt vidi, kurā jaunieši jūtas sadzirdēti, droši pauž savu viedokli un ir gatavi iesaistīties sabiedrībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.

“Jauniešus ir vieglāk sasniegt, jo viņi ir gatavi iesaistīties un piedalīties šādās aktivitātēs. Taču tas nav galvenais iemesls. Mēs visi saprotam, ka no tā, kā domās jaunieši, ir atkarīga mūsu nākotne. Jaunieši šobrīd ir nepietiekami pārstāvēti sabiedrībā. Viņu ne tikai skaitliski ir mazāk, bet arī politikā viņu balsis ir dzirdamas pārāk reti. Jaunieši nevēlas kandidēt vēlēšanās un bieži vien arī nevēlas doties balsot. Viens no iemesliem ir nedrošība un pārliecības trūkums. Tomēr jaunieši ir gatavi dialogam, gatavi runāt par šīm tēmām un atzīt, ka ir jāmācās,” uzsvēra L. Valdmane.

Liene Valdmane norādīja, ka pieaugušie nereti ir skeptiskāki pret jaunas informācijas uztveršanu, jo uzskata, ka viss jau ir zināms. Savukārt jaunieši ir atvērtāki dialogam, gatavi mācīties un meklēt jaunus risinājumus. Tāpēc ir svarīgi viņus atbalstīt un dot iespēju parādīt savu potenciālu.

 

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.